Pagājušajā nedēļā ar laikrakstu „Stars" sazinājās Madonas iedzīvotāja, kas piedzīvojusi neiedomājamāko rīcību no līdzcilvēku puses – zagšanu no kapavietas. Turklāt jau mammas apglabāšanas brīdī sieviete saskārusies ar nepatīkamu pārsteigumu, par ko līdz šim pat nevēlējusies publiski runāt, bet nu viņas sirds ir pilna.
– Marta sākumā nomira mana mammīte. Ļoti to pārdzīvoju, vēl tagad bez asarām nevaru par to runāt, bet jau otro reizi saskaros ar necieņu pret aizgājēju. Brīdī, kad mammu apbedīja, sapratu, ka viņa tiek ierakta atkritumos. Tur bija stikli, pudeles, drāšu gabali, lentes un vēl citi atkritumi. Kad jau vainagus noņēmām, novācām arī 20 spaiņu atkritumu, kas bija iejaukti smiltīs. Tā kā gribējām līdzās mammas kapam ierīkot ģimenes kapavietu, bijām nopirkuši uzreiz 4 kapavietas par 180 latiem, tad nu sanāk, ka virs atkritumu kaudzes… Visu laiku domāju, ka neko neteikšu, bet, ja vēl no apkārtējiem saņemam tādu necieņu… Jautājām kapu pārzinei, kad būs baltā smilts Madonas kapos, un mums atbildēja, ka pirms kapusvētkiem. Vēlējāmies ātrāk sakopt mammas kapiņu, tāpēc paši nopirkām balto smilti, to atvedām un izgāzām uz kapavietas. Protams, tik precīzi šoferis nenotrāpīja, bet lielākā daļa smilts kaudzes atrodas uz kapa. Cilvēki vienkārši sāka šo smilti zagt, tika pat redzēts, kā tantiņa nes ar spaiņiem, aizrādīja, bet nekā. Apklājām kaudzi ar plēvi, aplikām akmeņiem, pat uzlikām uzrakstu: „Lūdzu, nezagt!", bet cilvēku nekaunībai laikam nav robežu, un smilts turpina pazust, plēve nemitīgi ir atvilkta malā. To vēl nevaram izlīdzināt, jo nav gatavas apmales. Saprotam arī kapu pārzini, ka pie katras kopiņas nevar izstaigāt un nosargāt. Vairāk sāpina cilvēku attieksme, kam laikam nekas jau vairs nav svēts, ja reiz var zagt pat no mirušā, – asaras nespēja valdīt Sarmīte.
Viņas izmisumu var saprast, ja reiz, pirmkārt, tuvāko cilvēku pasaulē jau nācies apglabāt teju vai atkritumos, turklāt centienus iekārtot kapavietu kāds burtiski „piesmej". Madonas pilsētas kapu pārzine Aira Janovska komentēja, ka šajā vietā tiešām kādreiz bijusi atkritumu izgāztuve, bet pirms kapavietas rakšanas konkrēti nevarot zināt – kur. Savukārt smilts tiks atvesta trīs nedēļas pirms kapusvētkiem, tāpēc cilvēkiem tomēr būtu jāpaciešas, nevis nekrietni jāzog.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 23.05.2012.
Autore: LAURA VOITIŅA