To, ka Madonas novadā tiks īstenoti vairāki grants ceļu atjaunošanas projekti, vietējie iedzīvotāji un lauksaimnieki, kuriem šis lielais, kopējais projekts arī paredzēts, novērtē atzinīgi. Tai skaitā arī Sarkaņu pagastā jau ir atjaunots grants ceļš Rīta iela-Krieviņi; tomēr vien dažus mēnešus pēc ceļa nodošanas ekspluatācijā gan vietējie autobraucēji, gan viesi pauž neizpratni par veikto projektu.
– Ļoti daudzi autobraucēji uzskata, ka ceļš ir kļuvis šaurāks; malā izrakti lieli grāvji, kas, protams, nepieciešami ūdens novadīšanai, bet ceļu satiksmi dara nedrošāku. Ir jau, kas pa šo ceļu nesas uz 80 km/h, lai gan pats nu vairs neriskēju braukt ātrāk par 50 km/h, jo auto nēsā. Vai ceļa malas vispār ir redzējušas blieti? Kamēr notika ceļa remontdarbi, šāda tehnika katrā ziņā netika manīta. Nepilns metrs katrā ceļa malā nav braucams, jo akmentiņi sakrājušies tādā kā renē, nav sablietēti, līdz ar to tie ir kustīgi. Grāvmalēs nav veikta apzaļumošana, kā dara citviet; pie pirmajiem lietiem bija izskalotas tērces, jo nav sakņu sistēmas, kas to granti saturētu. Arī braukšanas ziņā lietus apstākļos malas kļūst ļoti mīkstas, ir gadījies, ka, uz malas vienkārši pat nostājoties, transportlīdzeklis ir iestidzis. Dabūju vilkt ārā ar traktoru. Neesmu gan mērījis ar nivelieri, bet uz aci izskatās, ka pāris asākajos līkumos ārējā mala ir ar negatīvu leņķi. Protams, autovadītāji tādēļ izvēlas braukt pa pašu iekšmalu, līdz ar to jau pāris mēnešu pēc projekta nodošanas tā ir pilnībā izdangāta, bet ārmala –
nepieblietēta. Skaidrs, ja neraka ceļa apakškārtu, neko tur nevarēja mainīt. Tad ir jautājums – ja mainīja tikai virskārtu, cik ilgs laiks paies, līdz ar greideru atkal būs nostumta visa jaunuzbērtā kārta, ja jau šobrīd greiders nepieciešams aptuveni reizi mēnesī, lai ceļš būtu braucams? Domāju, ceļš izturēs gadus divus trīs un būs atkal tāds pats, kā iepriekš, – pārdomās dalījās Sarkaņu pagasta iedzīvotājs.
Kā skaidroja Madonas novada ceļu inženieris, projektu vadītājs Edgars Gailums, veicamo darbu veidu un apjomu ne tikai Sarkaņu pagastā, bet arī citos pagastos, kur projekta ietvaros tiek vai vēl tiks atjaunoti lauku ceļi, noteicis pieejamais finansējums.
– Lai taupītu naudu, kā tas notiek visā valstī, šie ceļi netiek pārbūvēti pilnībā, t. i., visa ceļa seguma konstrukcija netiek renovēta, bet gan tikai greiderējamā virskārta, kas ir 15 centimetru. Mums ir noteikts finansējums, ar ko mēģinājām labumu dot pēc iespējas vairāk uzņēmējiem un pārējiem iedzīvotājiem. Līdz ar to, ja taisītu kādam ceļam pilnu rekonstrukciju, tie būtu īsāki posmi vai mazāks ceļu skaits, kas pieredzētu kādus uzlabojumus. Sākumā bija paredzēts ap 100 kilometriem, kas bija ļoti optimistisks skatījums, ņemot vērā tirgus „uzkaršanu" un cenu kāpumu, šobrīd tas sarucis jau līdz 60 kilometriem, ko šādā veidā novadā varēsim atjaunot, – komentēja Edgars Gailums, piebilstot:
– Cilvēkiem izdzirdot, ka taisīs ceļu, parasti šķiet, ka lies asfaltu. Bet arī ar grants segumu var panākt gana labu efektu, neieguldot milzīgos līdzekļus ceļa pārrakšanai. Šāds ceļš turklāt arī ikdienas uzturēšanā pie esošā finansējuma ir izdevīgāks, jo pie bedrēm, iesēdumiem nav jālauž asfalts, bet gan viss ir labojams ar greiderēšanu.
Greiderēšanu (kas divas dienas pēc sarunas uz konkrētā ceļa arī tika veikta. – Aut.) kā acīmredzamāko risinājumu viņš saskatīja vairākām lasītāja minētajām problēmām:
– Protams, ikdienas braukāšanā virskārta „nolietojas", šie ceļi ir regulāri jāgreiderē. Pieļauju, ka arī šobrīd tajā ir tā problēma. Tāda ikdienas uzturēšana ir Sarkaņu pagasta pārvaldes pārziņā. Lielāki defekti, iespējami izskalojumi un tādas lietas ir par garantiju – 3 gadi, ko būvnieks novērš par saviem līdzekļiem. Bet tas ir arī psiholoģiski, ka cilvēki izvēlas braukt pa vidu, nevis malām, jo tā šķiet drošāk. Regulāri braucot pa vienām un tām pašām risēm, arī var malas nedaudz „izspiest".
Kā izplatītāko iedzīvotāju sūdzību pēc ceļa atjaunošanas Edgars Gailums dzirdējis – ceļš sataisīts šaurāks. – Šis ceļš tika saglabāts esošajā platumā, kas vidēji ir 6 metri. Viens no aspektiem, kāpēc ceļus kopumā netaisām platākus, ir zemes īpašumu jautājums. Pašvaldībai pieder tikai tik, cik pieder zemes zem ceļa, pārsvarā ir ierādītas ļoti šauras joslas. Tādēļ jebkuri šādi darbi jāsaskaņo ar tiešajiem zemju īpašniekiem. Tāpat, lai ceļu paplašinātu, būtu bijis jārok ārā pamati un jāber no jauna, kas ir naudas jautājums. Katrā ziņā, uz brauktuves samainīties nav nekādu problēmu, ja vien brauc ar saprātīgu ātrumu. Uz jebkura ceļa nav jānesas ar maksimālo atļauto ātrumu, bet gan jābrauc ar tādu, lai justos droši. Protams, varētu jau salikt zīmes „50 km/h", bet – vai to vajag? Tas katram autovadītājam pašam jāskatās un jājūt, ar kādu ātrumu pa attiecīgo ceļu ir droši braukt, kā to arī paredz ceļu satiksmes noteikumi, – atbildēja ceļu inženieris.
Jautājumā par grāvjiem viņš uzsvēra, ka tas ir pats pirmais un svarīgākais, ko pie jebkura atjaunojamā ceļa veikt. Tādējādi tiek nodrošināta ūdens atvade, kas citādi bojātu ceļa braucamo daļu.
– Ūdens satek grāvjos, tas neiznēsā ceļus, pamatne kļūst cietāka, līdz ar to arī ceļa nestspēja – lielāka. Grāvim jābūt ap metru dziļumā. Ir vietas, kur nevar tik dziļi izrakt, jo ir, piemēram, kabeļi. Tad rok ievelkas, kas ir tikai 30 centimetru dziļumā. Bet jo seklāki grāvji, jo ātrāk tie aizaug un vairs nepilda savu funkciju. Dziļāks grāvis arī vairāk paņem gruntsūdeņus, ceļam tas ir labāk. Autovadītājam, protams, šķiet bailīgāk, ka ceļa malā ir dziļi grāvji. Savukārt jautājums par grāvmaļu apzaļumošanu atkal atdūrās pret finansējumu. Tas tiesa, ja ātrāk saaug zāle, tās sakņu sistēma palīdz mazināt izskalojumu risku. Sākotnēji šiem ceļiem apzaļumošana projektā tika paredzēta, bet tas sastādīja ap 15% no visām izmaksām. Tādēļ vadības līmenī tika lemts nogāzes nenostiprināt ar apzaļumošanu nevienā no šiem projektiem, atkal jau – lai pēc iespējas vairāk ceļu varētu atjaunot par pieejamo līdzekļu summu. Ir izņēmuma gadījumi – divi ceļi Dzelzavā, kas ir ļoti īsi un kur projekti jau bija izstrādāti, saskaņots ar visiem īpašniekiem. Tur apzaļumošana tika atstāta, bet citiem ceļiem, ko taisīja pēc tam un arī turpmāk taisīs, apzaļumošana konceptuāli ir izņemta ārā. To noteic arī ceļu specifikācija; ja nogāze ir ar slīpumu 1:1,5 – apzaļumošanu var neveikt. Ar laiku zāle pati ieaugs, bet līdz tam, protams, jāskatās un jāseko līdzi, lai nerodas izskalojumi. Tas ir pagasta uzraudzībā. Lielāku izskalojumu gadījumā tie tiks laboti par būvnieka garantiju, kam ir 3 gadi.
Noslēgumā Edgars Gailums vēlējās izskaidrot arī no citiem novada iedzīvotājiem dzirdēto jautājumu – kāpēc vispār tika izvēlēts renovēt vienu vai otru ceļu? Viņš atklāja: – Galvenais kritērijs bija ceļš uz fermām, arī pēc ministrijas noteikumiem tiem bija jābūt uz lauksaimniecības objektiem. Novadā ir pagasti, kur netiks atjaunots pat ne viens grants ceļš. Sāpīgākais ir Barkavas pagasts, jo tur ir ļoti izteikta lauksaimniecība, bet mazāk – lopkopība. Līdz ar to šis viens faktors to ļoti ietekmē. Ja arī ir fermas, tās ir valsts ceļu tuvumā. Tāpat arī Liezēres pagastā, kur lielākās fermas ir valsts ceļu tuvumā, kur šī projekta ietvaros līdz ar to novada pašvaldība nevarēja ieguldīt.
11.09.2018.