Dramatiskās sekas un „ķēdes reakcija”, ko izraisījusi masveida izglītības iestāžu likvidēšana dažādos laika griežos, ir redzama turpat vai visā Latvijā. Veco skolu grausti, cilvēku aizplūšana uz lielākiem apdzīvoto vietu centriem, kur darbojas gan bērnudārzi, gan skolas, un daudzās tukšās lauku mājas.
Diemžēl skolu slēgšana turpinās arī tagad, tostarp Madonas novadā, kas šajā ziņā ir visai nasks un ir pirmajā desmitniekā, kur visvairāk Latvijā ir slēgtu skolu, un pat skrien „vilcienam pa priekšu". Izglītības ministrija un valdība galīgajā lasījumā vēl nav apstiprinājusi izglītības iestāžu jauno modeli, bet Madonas novada pašvaldība jau pieņem kārtējo lēmumu par skolas slēgšanu, kā tas bija Lazdonas pamatskolas gadījumā.
Viens no iemesliem, kāpēc tas tiek darīts, ir mazo skolu „upurēšana" lielajām skolām, lai tās būtu piepildītas. Arī Sāvienas astoņgadīgā skola savulaik, 1977. gadā, tika slēgta, kad tur vēl mācījās ap 120 skolēnu. Taču Ļaudonas ciema centrā tika uzcelta jauna vidusskola 370-400 vietām, un tā bija jāpiepilda.
Ir pagājuši gandrīz 60 gadi. No vairāk nekā 2000 iedzīvotājiem Sāvienā dzīvo vairs tikai ap divi simti, bet tie ir strādīgi, sava dzimtā ciema, arī kultūru mīlošie cilvēki. Zemnieki apstrādā visu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, un dažiem tās pat nepietiek, tāpēc iznomā to arī citur. Taču no sabiedriskām iestādēm ir palikusi vairs tikai bibliotēka, un arī veikals vēl „turas uz ūdens".
Pirms gada, kad Sāvienas bibliotēkā bija sapulcējušies ilggadējie lasītāji un diskutēja par tās darbības turpmāko modeli, tika uzdots arī jautājums – kā atdzīvināt Sāvienu? Tas tika vaicāts arī Madonas novada domes priekšsēdētājam Agrim Lungevičam tikšanās ar Ļaudonas pagasta iedzīvotājiem laikā.
Pašvaldības vadītājs pauda pārliecību, ka daudz ir atkarīgs no abpusējas iesaistes, pašiem iedzīvotājiem, vai vietējā kopienā ir līderi, kas, piemēram, varētu uzņemties iniciatīvu nodibināt kādu biedrību, kura savukārt izstrādātu projektus, lai gūtu pašvaldības finansiālu atbalstu dažādu aktivitāšu rīkošanai vai pat nelielu uzņēmumu izveidei.
Arī Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītājs Artūrs Portnovs uzskata, ka ļoti svarīgi ir izmantot gan pašvaldības piedāvātās iespējas, gan papildu finansējumu.
– Mēs joprojām neesam atmetuši cerības ar asfaltu savienot Ļaudonu, Sāvienu un Jēkabpili, kā par to esam runājuši arī ar Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini. Tā vienkārši būtu goda lieta, un tas joprojām ir aktuāli. Ceļu infrastruktūra, interneta pieejamība ir vieni no svarīgākajiem faktoriem, lai saglabātu tādus ciemus kā Sāviena, kur ir notikušas neatgriezeniskas reformu sekas, – ir pārliecināts Artūrs Portnovs.
Viņš pastāstīja, ka pagājušajā vasarā nedaudz izdevies Sāvienu atdzīvināt arī ar vairākiem pasākumiem. Pirmo reizi arī šis ciems tika ieļauts Ļaudonas pagasta
svētku programmā.
Šo jaunievedumu ļoti atzinīgi novērtēja arī ciema iedzīvotāji. Par to liecina ieraksti sociālajos tīklos – „paldies par jauko koncertu un izturību dejotājiem, aktieriem, ka arī pagasta pārvaldei, kultūras cilvēkiem, Signei – visiem, kas īstenoja šo ideju un godā cēla Sāvienu un sāvēniešus; prieks bija redzēt tik daudz skatītāju un to, ka Sāvienas muiža atkal uzņēma ļaudis; cik jauki, ka pašdarbnieku kājas atkal mina Sāvienas zemi!"
– Sāvienu par savu dzīvesvietu izvēlas arī jaunas ģimenes, priecē šajā ciemā jaundzimušie. Vairākas mājas tur ir nopirkuši ļaudonieši. Tā kā dzīve pamazām atgriežas, viss vēl nav zudis. Arī bibliotēka turpinās darboties pašreizējā formātā – reizi nedēļā tajā sāvēniešus gaida Ieva Kārkliņa, un grāmatas pēc pasūtījuma tiek piegādātas arī mājās. Bibliotekārei ir izveidojusies sazobe ar Sāvienas ļaudīm, viņa mums ir tāda kā pagasta pārvaldes pārstāve Sāvienā, kas nodrošina atgriezenisku saikni, – uzsvēra Artūrs Portnovs.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pielikuma "Lasi. Vērtē. Analizē" saturu atbild SIA "Laikraksts STARS".
16.04.2024.