Ērgļu Mākslas un mūzikas skolas mērķis ir nodrošināt sistematizētu zināšanu un prasmju apguvi kultūrā, mākslā un mūzikā līdztekus pamatizglītības pakāpei, kā arī nodrošināt atbilstošu vidi profesionālās ievirzes mākslas un mūzikas izglītības programmu izpildei. Skolas darbības pamatvirziens ir izglītojošas un kultūru audzinošas darbības, no kā attiecīgi izriet stratēģiskie mērķi.
– Nodrošinām talantu atlasi un sekmējam viņu profesionālo attīstību un radošo izaugsmi, nodrošinām mūzikas un mākslas izglītības plašu pieejamību, lai sekmētu radošu personību veidošanos un veidotu nacionālas valsts identitāti, kā arī uzturam vietējās kultūrvides kvalitāti. Iestādē strādā pieci mūzikas skolas skolotāji un trīs mākslas skolotāji. Šogad Ērgļu Mākslas un mūzikas skolā mācās četrdesmit audzēkņi, kuri izvēlējušies apgūt mākslu, un divdesmit divi muzikanti. No kopējā skolēnu skaita septiņi drosminieki izvēlējušies mācīties abās nodaļās un cenšas to apvienot, – stāsta Ērgļu Mākslas un mūzikas skolas vadītāja Iveta Pedele.
Viņa neslēpj, ka agrāk neatbalstīja vienlaicīgu mācīšanos abās nodaļās reizē, jo slodze mūzikas nodaļas audzēkņiem ir liela.
– Līdz šim mūzikas nodaļas audzēkņiem bija jāskolojas sešus gadus, kas nozīmē – ja bērns iestājās mūsu skolā no pirmās klases, tad sestajā klasē jau pabeidza mācības. Pēc tam audzēkņi varēja nākt mācīties mākslas nodaļā. Taču tagad arī mūsu sistēmā notiek dažādas reformas, un pūtējiem turpmāk būs jāmācās astoņus gadus, līdz ar to mācību periods pagarinās. Mākslas nodaļas skolēniem, kamēr viņi ir mazi un mācās pirmajās klasītēs, izdodas apvienot mācības abās nodaļās. Savukārt vēlāk bērniem jau tiek dota iespēja izvēlēties, kuru nodaļu viņi grib pabeigt. Ir tādi brīnumbērni, kuriem izdodas pabeigt abas nodaļas, kā arī vēl pagūt apmeklēt dejas un sporta skolu. Visiem ne tuvu tas nav pa spēkam, jo trūkst vai nu motivācijas, vai nepietiek laika paspēt ar visu tikt galā. Mēs ļoti rēķināmies ar Ērgļu vidusskolas stundu grafiku, jo bērni vēlas mācīties arī pie mums, lai saprastu, vai tas ir tas, ko sirds vēlas, – norāda Iveta Pedele.
Lielākā vai mazākā mērā praktiski neviens pasākums netiek aizvadīts bez mākslas un mūzikas skolas audzēkņu līdzdalības. Skolas iekšējie pasākumi – ikgadējais Ziemassvētku koncerts ar uzvedumu, pavasara koncerts un izlaidums. Skolēni iesaistās arī vietējos pasākumos – gan koru saietā „Meņģeļos", gan muzeju nakts aktivitātēs. Sadarbība izveidojusies arī ar Ērgļu luterāņu baznīcu.
– Piedalāmies obligātajos ikgadējos valsts konkursos, kā arī tajos konkursos, kas atbilst mūsu specifikai. Muzikanti brauc uz Ozolniekiem, kur norisinās starptautiskais konkurss pūtējiem. Pērn Jēkabpilī norisinājās trompetes spēles izpildītāju konkurss, tajā startēja arī mūsu audzēknis. Mākslinieki gatavojas starptautiskajam šķiedru mākslas konkursam Mārupē. Tā kā mainās uzstādījumi, nāksies aktualizēt arī izglītības programmas – arī šī iemesla dēļ notiek kursi un semināri. Būs jāpārveido mācību plāni, jākoriģē programmas. Par nākotni šobrīd izsakos piesardzīgi, jo tieši no Madonas novada deputātu un Izglītības nodaļas lēmuma būs atkarīgs, kas notiks ar mazajām lauku skolām Ērgļos, Cesvainē un Lubānā. Taču par vienu esmu pilnībā droša – mākslu un mūziku Ērgļos varēs apgūt tāpat, kā līdz šim, kamēr vien būs pieprasījums un skolotāji.
20.02.2024.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par pielikuma "Lasi. Vērtē. Analizē" saturu atbild SIA "Laikraksts STARS".