Bāriņtiesas kompetenci un darbības principus nosaka Bāriņtiesu likums.
Bāriņtiesa aizstāv bērna vai aizgādnībā esošās personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības, veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimeniskā vidē, izskata iesniegumus un sūdzības, to skaitā iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību, piedalās lietas izskatīšanā tiesā un sniedz tiesai atzinumu, ja likums nosaka vai tiesa atzīst bāriņtiesas piedalīšanos lietas izskatīšanā par nepieciešamu, sniedz tiesai informāciju, kurai ir nozīme lietā par personas rīcībspējas ierobežošanu, pagaidu aizgādnības nodibināšanu un rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu, sniedz palīdzību bērnam vai aizgādnībā esošajai personai, kura pēc palīdzības vērsusies bāriņtiesā, sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, veic apliecinājuma funkciju teritorijās, kurās nav notāru, kā arī veic citas Bāriņtiesu likumā noteiktās darbības.
Par situāciju novadā stāsta Madonas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Olga Elsiņa.
– Notariālo darbību veikšana ir novada iedzīvotāju pieprasīts pakalpojums. Ikdienā bāriņtiesa sagatavo un apliecina pilnvaras, pirkuma un dāvinājuma līgumus, nostiprinājuma lūgumus, apliecina parakstu pareizību u. tml. Kā redzams, ikdienā bāriņtiesā notiek intensīvs darbs, pieņemam apmeklētājus, sniedzam konsultācijas par bāriņtiesas kompetencē esošiem jautājumiem. Savus amata pienākumus veicam godprātīgi un normatīvo aktu ietvaros.
– Kā ir mainījusies bāriņtiesas darbība pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR)?
– Bāriņtiesas vadību pārņēmu pēc ATR. Pēc tās Madonas novadam tika pievienotas Ērgļu, Cesvaines un Lubānas novada teritorijas. Līdz ar to izauga atbildības teritorija un attiecīgi pieauga darba apjoms. Jebkurā novada teritorijā ir problēmas, kuru risināšanā iesaistās arī bāriņtiesa.
– Jau gada sākumā izskanēja runas par iespējamiem grozījumiem Bāriņtiesu likumā, kas paredzētu atbrīvot bāriņtiesas no atsevišķām notariālām funkcijām.
– Jā, šādu grozījumu projekts ir sagatavots, tika skatīts Saeimā, taču pagaidām paliek bez virzības. Tika plānots, ka lielāko daļu no notariālām funkcijām varētu nodot notāriem, mums atstājot pašu minimumu, piemēram, pilnvaru sagatavošanu, parakstu apliecināšanu. Katru mēnesi atskaitāmies Tieslietu ministrijai par veikto notariālo darbību skaitu, veidiem. Dažu novadu bāriņtiesas piedalās pētījumā un līdz gada beigām neveic notariālās darbības. Tas viss tiek darīts ar mērķi, lai izprastu, kāds ir bāriņtiesu noslogojums notariālo darbību jomā, vai novadu iedzīvotāji vērsīsies pēc pakalpojuma pie notāriem, kur pakalpojuma izmaksas ir krietni augstākas, vai notāri ir gatavi šim darba apjomam gadījumā, ja bāriņtiesas tiks atbrīvotas no notariālo darbību veikšanas pienākuma.
Un tajā pašā laikā tiek analizēts jautājums par to, vai tiešām bāriņtiesām būtu arī turpmāk jāsniedz iedzīvotājiem juridiskā rakstura pakalpojumi, proti, līgumu, pilnvaru, nostiprinājuma lūgumu sagatavošana un apliecināšana, jo tomēr primārais bāriņtiesu uzdevums ir nevis juridisko pakalpojumu sniegšana, bet bērnu un aizgādnībā esošo personu interešu aizstāvība.
Viedokļi šajā jautājumā dalās. No vienas puses būtu labi, ja šie pakalpojumi bāriņtiesai nebūtu jāsniedz, jo tas būtiski atvieglotu mūsu darbu, vairāk varētu veltīt laiku mūsu citiem pamatuzdevumiem – tur, kur mūsu iesaiste un palīdzība ir akūti nepieciešama. No otras puses, mūsu veicamo notariālo darbību pakalpojums izmaksā krietni mazāk, ja to pašu sagatavo un apliecina notārs, pakalpojums izmaksā 3-5 reizes vairāk, atkarībā no pakalpojuma veida. Piemēram, pilnvaras izgatavošana un apliecināšana bāriņtiesā izmaksās klientam 7 eiro, bet pie notāra – 18 eiro. Protams, ne katrs var atļauties pakalpojumu saņemt pie notāra. Līdz ar to būtu svarīgi saglabāt novada iedzīvotājiem šādu iespēju. Bet tad šajā gadījumā ir jādomā par to, kā stiprināt bāriņtiesas iespējas šī pakalpojuma sniegšanai, jo ar esošiem resursiem un darba apjomiem bāriņtiesām šobrīd ir sarežģīti nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu pakalpojumu sava novada iedzīvotājiem. Madonas novadā, pateicoties darbinieku iniciatīvai un veiksmīgai darba plānošanai, šādu pakalpojumu sniedzam operatīvi, neveidojoties rindai. Visticamāk, šogad risinājums šim jautājumam no valdības puses vēl joprojām netiks atrasts.
– Kā viens no iemesliem veikt grozījumus izskan runas par "cilvēkresursu krīzi" bāriņtiesās. Vai arī Madonas novadā trūkst darbinieki?
– Bāriņtiesu likums nosaka prasības bāriņtiesu priekšsēdētājam, vietniekam, bāriņtiesas loceklim. Ir noteikts vecuma ierobežojums, prasības izglītībai, darba pieredzei, tāpēc amatu kandidātu atlase ir sarežģīta. Šādu atlasi veic kandidātu atlases komisija atklātā konkursa ietvaros atbilstoši konkursa nolikuma prasībām. Tiek vērtēta kandidāta atbilstība gan likuma prasībām, gan atlases komisijas izvirzītajām prasībām. Atlases process ir sarežģīts, jo ir gadījumi, kad kandidāts atbilst likumā noteiktajām prasībām, taču pilnīgi vai daļēji neatbilst atlases komisijas izvirzītajām prasībām vai tieši otrādi. Šādos gadījumos, ja neizdodas atlasīt pretendentu, atkārtoti sludinām konkursu un veicam atlasi. Vairāk par gadu mums pietrūka divi darbinieki. Attiecīgi, visiem mums bija jāstrādā intensīvāk, ar lielāku darba apjomu, bija ļoti svarīgi nezaudēt darba kvalitāti un optimismu, ikdienā strādājot paaugstinātas intensitātes apstākļos ar liela apjoma informāciju. Šobrīd vakances ir aizpildītas, strādājam pilnā sastāvā. Taču darba apjomi un prasības tikai pieaug, cilvēki pārvietojas, maina dzīvesvietas, palielinās bāriņtiesā ierosināmo administratīvo lietu skaits, gadījumi, kur bāriņtiesai ir jāpieņem lēmums, kļūst arvien sarežģītāki. Nenoliedzami, šajā darbā jābūt emocionāli stipram, gatavam ikdienā strādāt ar liela apjoma dokumentāciju paaugstinātās spriedzes apstākļos, pēc darba laika jāprot atslēgties no darba lietām, pilnvērtīgi atpūsties, lai turpinātu pilnvērtīgi pildīt amata pienākumus nākamajā darba dienā. Bāriņtiesā nekad nevar paredzēt, kā var sākties vai beigties darba diena. Katra situācija ir citādāka, katru reizi ir jārīkojas citādāk. Jābūt izturīgam pret apmeklētāju rupju uzvedību, negācijām, dusmu lēkmēm. Šādos apstākļos ir jāpieņem gan vienpersoniski, gan koleģiāli pamatoti lēmumi, saglabājot vēsu prātu un ievērojot vispārējās ētikas normas. Mēs darbojamies arī kā izmeklētāji, jo par konkrēto gadījumu jāzina pēc iespējas vairāk informācijas, lai varētu pieņemt pareizu lēmumu, izprast situāciju un rīkoties atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Lēmumu nevaram pieņemt, balstoties tikai uz savu situācijas uztveri. Mūsu pārziņā ir 21 teritorija un Madonas pilsēta. Katrs pagasts ir jāapkalpo ne tikai sniedzot notariālos apliecinājumus, bet arī veicot amata pamatpienākumus. Katrs novada pagasts tiek uzraudzīts. Viena bāriņtiesas locekļa pārziņā ir vismaz divi pagasti, katrā teritorijā ir nodrošināti pieņemšanas laiki vismaz divreiz nedēļā, pārējā laikā darbinieki dara savus ikdienas darbus – piedalās tiesas sēdēs, brauc ar bērniem uz ekspertīzēm, piedalās bērnu nopratināšanā, palīdz organizēt vecāku saskarsmi ar bērniem un vajadzības gadījumā piedalās saskarsmes procesā, pārbauda dzīvesvietas apstākļus, veic sarunu ar bērniem un ģimenes locekļiem, izskata sūdzības, rūpīgi izmeklējot katru gadījumu. Mūsu pieņemšanas laiki un kontakti ir pieejami mūsu mājas lapā https://www.madona.lv/lat/madonas-novada-barintiesa. Ņemot vērā mūsu darba specifiku, lūdzam respektēt mūsu lūgumu un uz konsultācijām pierakstīties iepriekš, lai varam plānot savu darbu.
– Šis ir darbs, kurā labus rezultātus var gūt, sadarbojoties ar citām iestādēm, iesaistoties arī sabiedrībai.
– Diemžēl ir dažādi gadījumi, tostarp ikdienā saskaramies ar situācijām, kad bērni nav pietiekami aprūpēti vai uzraudzīti. Primāri ar šādām ģimenēm veic darbu sociālais dienests. Bāriņtiesa iesaistās tad, kad ir konstatēts, ka vecāki vai bērnu likumiskie pārstāvji ar saviem pienākumiem netiek galā, nenodrošina bērnu aprūpi, audzināšanu un uzraudzību pietiekamā apjomā. Ierosinot administratīvo lietu, skatāmies, kādas ir problēmas, pieprasām nepieciešamo informāciju, izvērtējam, analizējam, sniedzam atbalstu. Sociālā dienesta rīcībā ir nepieciešamie resursi šāda atbalsta sniegšanai, piemēram, psihologa pakalpojums, smilšu terapija u. c. Ciešā sadarbībā ar sociālo dienestu tiek veikts darbs gan ar vecākiem, gan bērniem. Protams, cieši sadarbojamies ar izglītības iestādēm, pašvaldības Centrālās administrācijas Izglītības nodaļu, Valsts policiju, ārstniecības iestādēm. Uzsākām sadarbību arī ar Madonas novada pašvaldības policiju, kas ir labs atbalsts bāriņtiesas ikdienas darbos, piemēram, dodoties uz dzīvesvietu apstākļu pārbaudi vai izbraucot pie ģimenēm, kur notiek alkohola lietošana, strīdi un konflikti. Aktīvi sadarbojamies ar citām bāriņtiesām un sociālajiem dienestiem visā Latvijā, jo cilvēki maina dzīves vietas, cerot uz to, ka, mainot dzīvesvietu, šādi pazudīs no bāriņtiesas vai sociālā dienesta redzesloka. Nepazudīs, jo katrs novads atbild par saviem bērniem, un šāda starpinstitūciju sadarbība ir nepieciešama, lai arī turpmāk, dzīvojot citur, turpinātos sadarbība ar ģimenēm un bērniem, tiktu nodrošināts viss nepieciešamais atbalsts. Sadarbojamies ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju, Tiesībsargu. Ikdienas darbi nebūtu veicami bez Madonas novada pašvaldības un pašvaldības sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra "Ozoli" atbalsta. Cieši sadarbojamies ar ārpus ģimeņu atbalsta centriem, krīzes centriem, audžuģimenēm, aizbildņiem. Sadarbības partneru loks ir ļoti liels, un savstarpējs atbalsts ir nepieciešams vienmēr. Veiksmīgs darbs ir atkarīgs no mums visiem, no mūsu veiktā kopdarba.
– Kā līdzdarboties un iesaistīties var sabiedrība?
– Mēs regulāri aicinām sabiedrību nebūt vienaldzīgiem, neklusēt, zinot, ka kaimiņos dzīvojošiem bērniem un aizgādnībā esošām personām netiek nodrošināta atbilstošā aprūpe un/vai uzraudzība, vecāki bērnu klātbūtnē lieto alkoholu, strīdas, bērnu audzināšanā piemēro fizisku spēku. Lūdzam par šādiem gadījumiem informēt sociālo dienestu, bāriņtiesu, Valsts policiju. Pietiek ar vienu jūsu zvanu. Jebkura saņemta informācija nekavējoties tiks pārbaudīta, rīkosimies atkarībā no situācijas.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pielikuma "Lasi. Vērtē. Analizē" saturu atbild SIA "Laikraksts STARS".
24.10.2023.