Pastnieces Astras Vageles darba diena iesākas Cesvaines pasta nodaļā pēc pulksten 8. Pusstundas vai stundas laikā atkarībā no tā, kas kuro dienu jāpiegādā, tiek sašķirots pasts, tālāk ceļš ar auto ved atpakaļ uz Liezēri, pa centru un tālāk.
Pieredzējusī pastniece stāsta: – Savu maršrutu labi pazīstu, arī iedzīvotājus, mēģinu iepazīt jaunos. Vietās, kur dodos piegādāt pastu un sūtījumus, kādreiz ir bijušas pasta nodaļas. Bija pasta nodaļa Ozolos, Gulbērē, Kalnakrogā, Mēdzūlā. Ar auto nākas nobraukt maršrutā ap 150 km – gandrīz kā līdz Rīgai. Dodos maršrutā Mēdzūla-Veļķi-Kalnakrogs-Silakurmi-Reiņi… Tā ir puse Liezēres pagasta. Laukos paliek dzīvot arvien mazāk cilvēku, jo vecie aiziet mūžībā, ne visur nāk vietā jaunie. Ir, kur laukos dzīvo jaunās ģimenes, arī pastāvīgi, ne tikai pa vasarām, bet tās uztur sakarus ar interneta palīdzību, ar pastu mazāk darbojas. Tie, kam pasta pakalpojumi vajadzīgi, mēdz sūtīt ierakstītās vēstules, un to var noformēt pie pastnieka. Arī markas vajadzīgas, prese tiek tirgota, ir, kam vajadzīgas saimniecības preces, mazgāšanas līdzekļi, rakstāmpiederumi u. c. Preses izdevumus vedu tad, kad tie ir pieteikti. Jau ir iestrādājies, jau zināms, kuri kādu preci pērk, tiem arī aizvedu. Nav jēgas vadāt visu, jo jānogādā arī atpakaļ. Jā, ir pasūtījumi, bet to nav tik daudz. Pārsvarā iznāk apkalpot vieniniekus. Kam ir bērni, tiem uz mājām vajadzīgo atved viņi, seniori, kam ir aprūpētāji, savas vajadzības izsaka arī viņiem, un no veikala preces tiek piegādātas.
Uz vaicājumu par to, kā, salīdzinot ar pirmajiem gadiem, ir mainījusies pastnieces darba specifika un vai pakalpojumi ir pieejami laukos, Astra Vagele dalījās domās: – Manuprāt, šobrīd un šādā veidā, kā tagad, pasts ir vairāk pieejams nekā bija nodaļā, kur darba laiks ir īss. Arī paciņas ir vieglāk saņemt, nekā kādreiz. Ļoti daudzi tagad izmanto arī pakomātus. Savā ziņā visu atrisina mobilais telefons – viens klienta zvans, un vēlme izteikta. Esmu jau pieradusi, ka vienmēr kāds var piezvanīt, paprasīt, ko un kad vajaga. Dzīvoju Liezērē, un ir, kas ar savu lūgumu atnāk arī uz māju. Sestdiena un svētdiena ir mierīgas, jo brīvdienas. Specifika ir būtiski mainījusies. Senāk, kad tikko sāku darbu pastā, bija preses abonēšanas laiks. 60 ģimenēm piegādāju vairāk nekā 70 preses izdevumus – avīzes un žurnālus. Tagad drukāto presi abonē mazāk kā senāk, jo arī laukos vēl nebija tāda interneta pieejamība, kā tagad. Arī vēstuļu rakstīšana un sūtīšana jau aiziet pagātnē.
Tas ir brīnums, ka pienāk kāda privātā vēstule, vai kāds vēlas tādu nosūtīt. Ja, mani satiekot, jautā: – Vai vēstuli atnesi?, tad prasu: – Vai tad kāds ir nogrēkojies?
Nākas piegādāt arī reklāmas, informatīvos materiālus, ja par to piegādi ir noslēgts līgums.
Toties pastniekam nereti, iegriežoties lauku mājās, sastopot vecāka gadagājuma cilvēkus, ir ļoti daudz jāuzklausa, jāiedziļinās viņu situācijā, jāmēģina palīdzēt. Citreiz jāmēģina atrisināt problēmas ar rēķiniem. Ir gadījies zvanīt arī operatoram, sūtīt izsniegšanas paziņojumu. Jābūt saprotošai – jo ātrāk skriesi, steidzināsi vecos cilvēkus, jo vairāk problēmu radīsies. Daudzi apjūk, vispār nezina, kā rīkoties, ja pastniece steidzas.
– Daudzi domā, ka tas ir viegli. Tas ir arī darbs ar naudu, pensijas. Autovadītāja tiesības ir, bet tajā brīdī, kad sāku strādāt, atbalsts bija vajadzīgs, noteicošā – drošība. Labi, ka arī sociālajos tīklos vairs nerunā par summām, ko pastnieks pārvadā pensijas dienās, arī datumus nenosauc, – tā pastniece.
Liezēriete Astra Vagele saskaita, ka oktobrī jau būs 25 gadi, kā viņa strādā par pastnieci. Saskare ar pastu iesākusies jau bērnībā, kad mamma Jevgēnija Tirzmale strādājusi tieši tajā iecirknī, kur tagad pastniece ir viņa. Pārņēmusi no mammas pieredzi, darbu turpina. Savulaik bijusi pirmā Madonas novadā, kas uzsāka motorizēto pasta piegādi.
Tagad lielu atbalstu sniedz vīrs Jānis, vizinot ar privāto auto, bet plānots, ka pastniecei pavisam drīz būs jauna pasta piegādes automašīna.
Viņa piebilst: – Katrā darbā ir gan prieki, gan "garoziņas". Prieks, ja satiec pozitīvus, sirsnīgus cilvēkus, ir, kas pasaka paldies, ir bijuši arī nikni suņi. Kopumā darbs patīk, jo citādi tik ilgi nenostrādātu.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pielikuma "Lasi. Vērtē. Analizē" saturu atbild SIA "Laikraksts STARS".
29.08.2023.