24. februārī Ērgļu saieta namā tika pasniegti Madonas novada pašvaldības apbalvojumi kultūrā.
Sarīkojums notika otro gadu, apbalvojumam šogad tika iesniegti 47 pieteikumi, izvirzot nominantus deviņās kategorijās. Balvas pasniegšanas ceremoniju Ērgļos vadīja Mārcis Feldbergs, muzikāli to papildināja Lubānā dzimusī dziedātāja Elza Rozentāle ar mūziķu grupu.
Dziesmu un Deju svētku zīmē
Vērtējot 2023. gada kultūras ražu, tika secināts, ka pagājušais gads aizvadīts Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku zīmē. Nedēļas garumā Madonas novads "iztukšojās", jo uz svētkiem galvaspilsētā no mūsu novada devās trešā lielākā delegācija – 53 kolektīvi.
– 2023. gads kultūrā bija aizraujošs un piesātināts,- atklājot sarīkojumu, pauda Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs. – Nevar nepieminēt Dziesmu un Deju svētkus Rīgā, bet notika arī pasākumi Madonas novada kultūras vietās – pagastos, pilsētās, apvienībās. No investīciju viedokļa pagājušais gads kultūrai bijis labs, kaut laiki nav tie vieglākie. Tika atklāts renovētais kultūras nams Vestienā, esam atklājuši renovēto tautas namu Sauleskalnā, šobrīd tiek pārbūvēts un pārdzimst Lubānas kultūras nams, Sarkaņu pagasta tautas namā "Kalnagravas" būs remonta pēdējā kārta. Bez tam šogad plānota Mētrienas estrādes pārbūve – tiek ieguldīti līdzekļi novada kultūrvietu sakārtošanā, jo tajās darbojas cilvēki, strādā kolektīvi, notiek pasākumi. To visu varam īstenot, jo mums ir brīva, neatkarīga Latvijas valsts.
Priekšsēdētājs pieminēja konkrētās dienas īpašo datumu – 24. februāri – dienu, kad pirms diviem gadiem Krievija uzsāka pilna mēroga uzbrukumu Ukrainai. Karš turpinās, par to nākas aizdomāties ikvienam.
Debijas balva kultūrā
– Mīlu savu darbu un daru to ar vislielāko prieku! Kultūra spēj mainīt virzienus un apstādināt karus, jo tā cilvēkam ļauj ieklausīties, ieskatīties, iejusties otrā cilvēkā, un, kā reiz teica virsdiriģents Haralds Mednis – tai jākalpo patiesībai un mīlestībai! – pēc debijas balvas saņemšanas uzsvēra Haralda Medņa kultūrizglītības centra "Dziesmusvētku skola" vadītāja Santa Jaujeniece. Viņa pateicās visiem, kas ļāva noticēt un darboties Dziesmusvētku skolai.
– Kultūru mēs nemantojam bioloģiskā ceļā. Mēs to apgūstam un nododam no paaudzes uz paaudzi. Kultūra nav tikai māksla, mūzika vai literatūra, tā ir pasaules uztvere, tradīcijas, ko izzinām, – vēstīja debijas otras balvas saņēmēja – Cesvaines pils vadītāja Linda Vizuma.
Gada amatierkolektīvs un vadītājs
Svētkos īpaši tika sumināts, uz skatuves aicinot balvu saņemt dubultīgi, Madonas pūtēju orķestra diriģents Andrejs Cepītis. Madonas novadā darbojas 125 amatierkolektīvi, Madonas pūtēju orķestris to vidū ir kas īpašs. Kopš 2010. gada kolektīvam visos festivālos, skatēs (starptautiskos un valsts mēroga), kurās tas piedalījies, nav bijusi zemāka vieta par 1. pakāpi ar izcilību. Arī pērn starptautiska žūrija Dziesmu svētku finālskatē Ogrē mūsu pūtēju orķestrim piešķīra Lielo balvu, kolektīvs saņēma 3000 eiro naudas balvu, karoga naglu un Rimi labumu kasti. Turklāt Andrejs Cepītis svētkos pirmo reizi tika uzaicināts būt koporķestra virsdiriģentu saimē. Gadu ritumā esam novērtējuši, ka Madonas orķestris lieliski izpilda dažādu laikmetu un stilu mūziku – baroku, tradicionālo pūtēju orķestru, akadēmisko mūziku, kā arī popmūziku, džezu un rokenrolu. Orķestris vienmēr ir centies paplašināt "spēles laukumu" un lauzt "ragu mūzikas" stereotipus, kuri pavada pūtēju orķestrus.
Skatītāji uzgavilēja arī režisorei Dacei Ādamsonei un Liezēres pagasta amatierteātrim "LiNaTe" par veiksmīgi iegūto 1. pakāpi amatierteātru atlasē, lai startētu reģionālajā skatē un par piedalīšanos Latviešu amatierteātru diasporu rīkotajā 9. festivālā „Laipa", kas norisinājās Sanfrancisko ASV. Žūrijas un skatītāju balsojumā kolektīvs festivālā ieguva pirmo vietu. Saņemot balvu, Dace Ādamsone pateicās Dievam un saviem sadarbības partneriem: – Armijas ļaudis šādā brīdī teiktu: "Gods kalpot Latvijai!" Man bijusi laime kalpot skatuvei un cilvēkiem.
Ērgļu saieta nama tautisko deju piecu kolektīvu vadītāja Antra Grinberga pērn saņēma augsto valsts apbalvojumu – Atzinības krusta pirmās pakāpes goda zīmi. Sarīkojumā arī viņa tika sumināta ar novada pašvaldības balvu "Gada amatierkolektīva vadītājs", atzīstot, ka jau 43 gadus ir kopā ar saviem dejotājiem: – Esmu priecīga, ka Ērgļos bērnu vecāki uztic savas atvases dejai, vēlāk bērni izaug un kļūst par jauniešiem, kas turpina mīlēt deju, un mums ir arī vecākās paaudzes deju kolektīvs, kurā dejo šī paaudze.
Balvas par mūža ieguldījumu pasniegšanas brīdī skatītāji Ērgļu saieta namā piecēlās, godinot ilggadējo kultūras dzīves vadītāju Madonas rajonā – Palmiru Brici, kā arī Cesvaines kultūras nama pūtēju orķestra diriģentu Oļģertu Ozolu.
Gada notikums kultūrā
Par gada notikums kultūrā tika nosaukts Sarmītes Plūmes un Gundegas Juraševskas grāmatas "Visa Madona dejo" atvēršanas pasākums.
Lai saglabātu Madonas novada kultūras mantojumu, biedrība
@kultūrvieta ar VKKF un Madonas novada pašvaldības finansiālu atbalstu 2023. gadā izdeva grāmatu par deju skolotāju Dzidru Rubeni. Grāmata "Visa Madona dejo" ir bagāta ar faktu materiālu, ko veido Latvijas periodikā spilgti atspoguļotais dejas tradīcijas kopšanas darbs Madonas rajonā pagājušā gadsimta otrajā pusē. Faktu daudzveidību papildina autoru sarunas ar dejotājiem, deju pedagogiem, horeogrāfiem, Deju svētku virsvadītājiem, kultūras dzīves pārraudzītājiem. Grāmata ir unikāla apkopotā fotomateriāla dēļ. Iemūžinātie deju mēģinājumu un svētku mirkļi veido paralēlas sižeta līnijas par mūsu tautas dejotprieku un dzīvotprasmi.
Nākamgad – Ļaudonā?
Balva "Gada kultūras darbinieks" tika pasniegta Ļaudonas kultūras nama vadītājai Signei Prušakevičai. XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku laikā, kas notika 2023. gada vasarā tradīcijas 150 gadu jubilejas zīmē, Signe profesionāli darbojās Madonas novada pašdarbnieku saimes koordinatoru komandā, tāpat bija viena no pasākuma "Sajūtu nakts Ļaudonā" veidotājām.
Saņemot balvu, Signe Prušakeviča pateicās un minēja iespējamo nākamā sarīkojuma "Gada balva kultūrā" norises vietu – Ļaudonas kultūras namu, kur pasākums varētu notikt 2025. gadā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pielikuma "Lasi. Vērtē. Analizē" saturu atbild SIA "Laikraksts STARS".
05.03.2024.