Lauku apvidi ir mazāk pievilcīgi darbam un dzīvošanai. Lielākas izaugsmes iespējas ir pilsētās, un tās mudina jauniešus pārcelties uz dzīvi pilsētās. Notiek iedzīvotāju skaita samazināšanās, novecošanās, daudzi lauku apvidu iedzīvotāji nomalēs jūtas pamesti novārtā. Šādas un citas tendences tika pārrunātas 6. Latvijas Lauku kopienu parlamentā, kas pagājušā gada jūnijā notika Ērgļos.
Uz sarunu par lauku problēmām aicināju biedrības “Latvijas lauku forums” pētnieci eksperti KRISTĪNI ROLLI.
– Pastāstiet par sevi, kāpēc jūs darbojaties Latvijas lauku forumā?
– Latvijas lauku forumā esmu no 2020. gada, tas ir saistīts arī ar manu profesionālo un akadēmisko interesi par laukiem un lauku attīstību, arī manas saknes ir Alūksnes pusē. Darbojos arī Rīgas Stradiņa universitātē, studēju doktorantūrā, un mans pētījums saistīts ar lauku attīstību, ekonomiskajām aktivitātēm lauku iedzīvotājiem.
Likumsakarīgi – ja esi daudz mācījies un pētījis, tad gribas zināšanas arī praktiski likt lietā, un Latvijas lauku forums, kas aktīvi strādā ar lauku kopienām, pilsonisko sabiedrību un lauku attīstības jautājumiem, ir tā vieta, kur saskatu šādu iespēju. 6. Latvijas Lauku kopienu parlamentā, kas norisinājās Ērgļos, gan piedalījos attālināti, jo tajā laikā uzturējos Amerikā. Bet priecājos, ka līdz ar to bija iespēja Kopienu parlamentam piesaistīt ASV Aiovas štata universitātes profesori Kimberliju Zarekoru (Kimberly E. Zarecor) Ērgļos, kas parlamentā aplūkoja "viedās sarukšanas konceptu", kuras pamatā ir nevis koncentrēšanās uz to, kas izzūd laukos, bet risinājumiem un uzlabojumiem esošajiem iedzīvotājiem lauku teritorijās. Resursu pārdale, atbalsts kopienu iniciatīvām un spēja kopienām koncentrēties uz savas teritorijas attīstību ir nozīmīgi faktori, kas ļauj arī vietām ar mazu iedzīvotāju skaitu nodrošināt lauku teritorijā labus dzīves apstākļus.
Esam izveidojuši iniciatīvu "Lauku barometrs", ar kuru, ja tā var teikt, nomērām temperatūru par situāciju laukos dažādās jomās. Lauku barometrā novērtējumu veic lauku iedzīvotāji, uzņēmēji, biedrības, pašvaldību pārstāvji, arī Kopienu parlamenta dalībnieki. Vērtējums ir skalā no 1 līdz 10 par dažādiem aspektiem, piemēram, par iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā par savas teritorijas attīstību, izglītības pieejamību, atbalstu uzņēmējdarbībai u. c. "Lauku barometrā" novērtējumam tiek iekļauti procesi, kas nepieciešami kvalitatīvas un ilgtspējīgas lauku vides veidošanai un kurus kā darāmos darbus ir izvirzījuši Kopienu parlamenta dalībnieki parlamenta rezolūcijā. Šobrīd tie ir tādos virzienos kā līdzdalība, dzīvotspējīgas un daudzveidīgas iedzīvotāju kopienas, izglītota un konkurētspējīga sabiedrība, uzņēmējdarbība, nodarbinātība, lauku tēls un dzīve laukos, infrastruktūra un pakalpojumi, vietējie resursi un atbalsts un finanšu ieguldījumi.
– Kāda ir tendence, izpētot "Lauku barometru"?
– Ja salīdzinām ar 2021. gada "Lauku barometra" rezultātiem, tad vērtējums ir pasliktinājies gan attiecībā uz cilvēku iespējām līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, gan attiecībā uz investīciju apjomu, kas tiek ieguldīts lauku teritoriju attīstībā, atbalstā uzņēmējiem, gan sociāli ekonomisko atšķirību mazināšanā. Vāji attīstās sociālā uzņēmējdarbība laukos kā viens no risinājumiem, lai veicinātu pakalpojumu pieejamību gan medicīnas, gan izglītības, gan sociālo pakalpojumu sfērā lauku teritorijās. Daudzmaz līmenī noturas mūžizglītības iespēju pieejamība. Protams, redzam, ka ietekme ir arī īstenotajām reformām – administratīvi teritoriālā reforma (ATR) pamatīgi sakustināja to, kā tiek pārvaldīti novadi un pagasti. Arī reformas izglītības, veselības aprūpes sistēmā, bibliotēkās – to cilvēki tieši sajūt savā ikdienā. Šobrīd ir tāds zināms turbulences brīdis, kad ir jāpielāgojas jaunajam, jāmeklē un tiek meklēti risinājumi. Taču tas ir fakts, ka cilvēki jūt, ka vismaz šobrīd reformas nesušas daudz jaunu izaicinājumu laukos.
– Kā vērtējat aktīvo sabiedrisko organizāciju, biedrību lomu?
– Mums, Latvijas lauku forumam, Madonas novadā lielākais atbalsta plecs ir Madonas novada fonds, kas aktīvi strādā gan ar lauku kopienām, gan īsteno LEADER pieeju teritorijas attīstībai. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem, uzņēmējiem, kopienām ir pieejams un sniegts atbalsts to idejām un projektiem, lai uzlabotu dzīves kvalitāti, stiprinātu vietējās kopienas, veicinātu vietējo uzņēmēju aktivitāti ražošanā, pakalpojumu vai produktu attīstībā. Latvijas lauku forums ir liela organizācija, lai pārstāvētu lauku pilsoniskās sabiedrības kopējās intereses nacionālajā līmenī un arī starptautiski, jo nereti viena balss no laukiem izklausās klusa, vāji sadzirdama. Mēs strādājam, lai balsi darītu sadzirdamāku. Tas, ka mūsu biedri ir visā valsts teritorijā – vietējās un reģionālās NVO, ļauj mums ātri noskaidrot lauku iedzīvotāju, kopienu viedokli par dažādām tēmām. Tā ir informācija, dati, kas dod mums pamatu iet, runāt un pārstāvēt laukos aktuālos jautājumus sarunās ar ministrijām, Saeimu, valsts pārvaldes iestādēm.
Šobrīd kopā ar sabiedriskajām organizācijām sekojam līdzi rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskai attīstībai izstrādei. Iepriekšējā periodā aktīvi līdziesaistījāmies iedzīvotāju padomju ieceres attīstībā un nostiprināšanā normatīvajā regulējumā, lai iedzīvotājiem ir iespēja paust viedokli un līdzdarboties lēmumos, kas skar to teritorijas. Tagad, kad tas ir iestrādāts likumā, jāseko, lai arī pēc būtības tiek ieviests dzīvē.
Viedie ciemi ir vēl viena jauna un nozīmīga iniciatīva, kas ļauj atklāt, iepazīt un stiprināt lauku kopienas – aktīvos lauku iedzīvotājus – Latvijā. Madonas novadā ir trīs aktīvas kopienas, kas ir sevi iezīmējušas Latvijas viedo ciemu kartē – Kalsnavas pagasta Jāņukalns, Aronas pagasta Kusa (ceļā uz viedo ciemu) un Ošupes pagasta Degumnieki (ieguva viedā ciema atpazīstamības zīmi 2023. gadā). Pozitīvi, ka šo kopienu darbība balstās nevis uz pāris cilvēkiem, bet piesaista arvien jaunus, dažādu paaudžu cilvēkus. Priecē, ka Degumnieku kopienā tiek attīstītas jaunas, ilgtspējīgas idejas un projekti, piemēram saules enerģijas izmantošana, ekotūrisma attīstība. Aronas pagastā aktīvi darbojas multifunkcionālais centrs "1. stāvs", tiek aktīvi īstenoti pasākumi, kas saliedē iedzīvotājus, stiprina paaudžu sadarbību. Jāņukalna kopiena, kas balstās jauniešu enerģijā un idejās, ir piemērs, kas apliecina kopienu nozīmīgo lomu laukos. Tagad, kad pārvalde koncentrējas uz novadu centriem, vietējās aktīvās kopienas paliek tās, kas uz vietas, savās teritorijās redz, kādas ir iedzīvotāju vajadzības, kādi resursi un risinājumi ir vispiemērotākie. Visiem viena pareizā risinājuma nekad nebūs, jo katra Latvijas vieta ir unikāla – situācija Latvijas austrumu pierobežas laukos ir citādāka nekā jūras piekrastē vai Ziemeļvidzemē, un kopienas vislabāk redz, kas ir jārisina un kādā veidā. Bet tām, protams, ir nepieciešams atbalsts. Šogad notiks jau otrais kopienu salidojums "Persilāde", kur pulcēsim Latvijas aktīvās kopienas un NVO, lai runātu par tēmām, kas svarīgas kopienām, kopā mācītos, dalītos pieredzē un gūtu enerģiju un idejas turpmākajam darbam.
– Kādas ir jūsu pārdomas, vai laukiem ir nākotne?
– Manuprāt, robeža pilsēta-lauki tomēr izzūd, un ne jau tikai tāpēc, ka pilsētas izplešas, arī mūsdienu jaunās tehnoloģijas, mobilitātes iespējas šo robežu nojauc. Nav jādzīvo pilsētas centrā, lai darītu savu darbu, teiksim, konsultāciju, IT vai kādā citā jomā.
Lauki kā resurss būs svarīgi vienmēr, lai kur arī cilvēki dzīvotu – pat Rīgas centrā dzīvojošie brīvajā brīdī skatās uz laukiem kā uz vietu, kur atpūsties, atjaunot spēkus. Taču, lai tas būtu iespējams, arī laukos ir jābūt sakārtotai videi – kvalitatīvam ceļam, pieejamiem pakalpojumiem, sakārtotai infrastruktūrai. Tādēļ ir svarīgi uz laukiem neskatīties šauri, tikai caur kādu noteiktu nozari – lauksaimniecību, mežsaimniecību vai tamlīdzīgi. Lai kur dzīvotu cilvēks, tā pamatvajadzības kvalitatīvai dzīvei nemainās – mājoklis, darbs, pieejamie pakalpojumi veselībai, izglītībai, atpūtai, labs ceļš, pa kuru aizbraukt līdz šiem pakalpojumiem. Lauki nav tikai viena nozare vai vienas ministrijas atbildība. Ir svarīgi redzēt laukus kopskatā, starpnozariski – reformas skolu tīklā ir cieši saistītas ar ceļu tīklu, satiksmes organizāciju, nodarbinātību – visi šie procesi ir savstarpēji saistīti, un tā tie arī ir jāskata, kad domājam par lauku attīstību. Uz šādu pieeju lauku attīstībai aicina arī Eiropas Komisija, kas pirms pāris gadiem nāca ar iniciatīvu par Lauku paktu, kurā veidot sadarbību starp valstu, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm, NVO, pētniekiem, iedzīvotājiem, lai kopīgi veidotu redzējumu par lauku attīstību.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par pielikuma "Lasi. Vērtē. Analizē" saturu atbild SIA "Laikraksts STARS".
23.01.2024.