Pirms vairākiem gadu desmitiem izveidotais dzīvojamais fonds strauji noveco visā Latvijā, un tā tehniskais stāvoklis ir tālu no vēlamā. Īpaši to izjūt daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji. Lielie siltuma zudumi; avārijas stāvoklī esošie balkoni un lodžijas; caurie jumti; mūsdienu prasībām neatbilstoši logi gan dzīvokļos, gan gaiteņos, gan pagrabstāvos; savu laiku nokalpojušie cauruļvadi; un šo uzskaitījumu, kas būtu jāmaina daudzstāvu ēkās, varētu turpināt vēl un vēl.
To, ka mājas būtu jāatjauno, saprot daudzi. Priecē, ka aizvien vairāk iedzīvotāju ir gatavi arī uz to „parakstīties", lai, kā saka, ar vienu šāvienu nošautu divus zaķus reizē, – veicot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, gan samazinātu siltuma zudumus, gan sakārtotu māju, padarot to dzīvošanai drošu un daudz ērtāku. Protams, pārbūves process ir sarežģīts un, iespējams, beidzoties būvdarbiem, ja būtu jāsāk no sākuma, kaut ko darītu citādāk vai varbūt no kaut kā atteiktos.
SIA „Madonas namsaimnieks" beidzamajos gados energoefektivitātes paaugstināšanas projektus ir īstenojis piecās daudzdzīvokļu mājās, tai skaitā pagājušajā gadā divās dzīvojamās ēkās Madonas pilsētā – Priežu ielā 13 un Veidenbauma ielā 18, un patlaban būvprojektu izstrādes procesā atrodas vēl piecas mājas.
Daudzdzīvokļu mājā Madonā, Priežu ielā 13 ar ES fondu atbalstu 50 % apmērā ir īstenots līdz šim vērienīgākais projekts Madonas pilsētā un novadā – turpat miljons eiro vērtībā (kopējās izmaksas ir 803 758,76 eiro, tai skaitā būvdarbi, būvuzraudzība, autoruzraudzība, projekta vadība). Saskaņā ar 2022. gada 1. septembrī noslēgto līgumu ar AS „Attīstības finanšu institūciju Altum" 401 425,63 eiro tika finansēti no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF).
Iepirkuma procedūras rezultātā darbus veica SIA „Solart būve".
Projekta ietvaros tika veikta: pagraba pārseguma, daļēja bēniņu, jumta, gala sienu un ārsienu siltināšana; logu nomaiņa dzīvokļos (pēc nepieciešamības) un pagrabā, lodžiju stiklošana; esošo norobežojošo konstrukciju (margu) nomaiņa; ventilācijas šahtu tīrīšana; ventilācijas sistēmas pārbūve dzīvokļos; ventilācijas skursteņu virs jumta daļu remonts; ventilācijas kanālu jumtiņu uzstādīšana; kanalizācijas ventilācijas izvadu atjaunošana; apmales atjaunošana pa mājas perimetru; apkures guļvadu un stāvvadu nomaiņa, sildķermeņu nomaiņa dzīvokļos, termovārstu un termogalvu uzstādīšana.
Veiktie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi šajā mājā nodrošinās: siltumenerģijas ietaupījumu 102,60 kWh/m2 gadā, siltumnīcefekta gāzu samazinājumu 52,48 CO2 ekv.T./gadā.
Tieši lielās izmaksas, bažas no kredītsaistībām bieži vien ir tās, kas attur lielu daļu iedzīvotāju no dzīvojamo māju siltināšanas. Kāda ir mājas Priežu ielā 13 Madonas pilsētā pieredze – vai, aizvadot pirmo apkures sezonu renovētajā ēkā, ir sasniegts plānotais siltuma ietaupījums?
Mājas vecākā Marija Ūdre, kura šos pienākumus veic daudzus gadus, sarunā laikrakstam atklāja, ka apkures rēķini ir būtiski samazinājušies, tie ir otrie mazākie Madonas pilsētā; un siltums ir ievērojami lētāks, salīdzinot ar citām daudzdzīvokļu mājām, kur maksa par apkuri aukstākajos mēnešos šoziem dažās pārsniedza pat 2,50 eiro par kvadrātmetru un iedzīvotāji par siltumu maksāja divreiz un pat trīsreiz vairāk nekā Priežu ielā 13.
– Nosiltinot māju, noteikti esam ieguvēji. Samazināt apkures rēķinus bija viens no galvenajiem mērķiem, bet ne vienīgais. To nolēmām darīt arī tāpēc, ka paneļi lodžijās faktiski bija avārijas stāvoklī, iedzīvotāju drošību apdraudoši un ekspluatācijai bīstami. Lai, mainot paneļus, neiztērētu visu mājas uzkrājumu, izšķīrāmies par ēkas renovāciju un siltināšanu. Sapratām, ka izdevīgāk ir izmantot piedāvātās iespējas un atjaunot visu māju, ņemt kredītu, it īpaši ņemot vērā, ka pusi no projekta izmaksām līdzfinansē ES.
– Daudzdzīvokļu māja Priežu ielā 13 Madonā izceļas ar to, ka katrā korpusā ir savs siltummezgls, līdz ar to atšķiras arī maksa par apkuri. Kāpēc pirms vairākiem gadiem izvēlējāties šādu risinājumu?
– Tā rīkoties piespieda dzīve. Mūsu māja jau sastāv no divām daļām – lielā un mazā korpusa. Kamēr mums bija viens siltummezgls, liels bija gan siltuma patēriņš, gan apkures rēķins. Turklāt mazā korpusa dzīvokļos, neraugoties uz to, bija vēsi, lai gan siltummezglā tika uzstādīts ļoti augsts siltuma padeves režīms. Lielajā korpusā iedzīvotāji turēja logus vaļā, jo brīžiem temperatūra dzīvokļos pat pārsniedza 25 grādus, bet mazajā korpusā bija par vēsu. Līdz ar to nolēmām katrā korpusā uzstādīt savu siltummezglu. Tas stabilizēja situāciju lielajā korpusā, savukārt mazajā korpusā, kaut arī siltuma rēķini salīdzinoši bija lieli, iedzīvotāji vismaz nesala. Taču līdz tam cilvēki bija lielā neizpratnē: kā tad tā – par siltumu tik daudz jāmaksā, bet dzīvokļos auksti?
Mazajā korpusā par apkuri jāmaksā vairāk arī tāpēc, ka tajā viena siena ir gandrīz vienos logos, izņemot trīsistabu dzīvokļus, līdz ar to siltuma zudumi lielāki. Salīdzinājumam – es dzīvoju lielajā korpusā un man siltums divistabu dzīvoklī izmaksā mazāk nekā vienistabu dzīvoklī mazajā korpusā.
Apkures izmaksas atšķiras arī pēc mājas renovācijas. Mums lielajā korpusā tās ir mazākas, bet mazajā korpusā – nedaudz lielākas
– Vai iedzīvotājiem, kuri vēl tikai domā par dzīvojamo māju renovāciju, jūs ieteiktu uzstādīt arī individuālos skaitītājus? Ēka Priežu ielā Madonā ir tikai otrā, kur iedzīvotāji tos ir izvēlējušies?
– Tas ir pirmais, kas, renovējot māju, būtu jādara. Individuālie skaitītāji noteikti ir ieguvums, jo tie nenoliedzami samazina siltuma patēriņu mājā, motivē iedzīvotājus vairāk pasekot siltuma temperatūrai dzīvokļos un tā vietā, lai turētu logus vaļā, samazināt siltuma padevi dzīvoklī, jo tas ietekmē arī maksu par siltumu. Domāju, ka, tos uzstādot dzīvokļos, apkures rēķini uzreiz samazinātos visās mājās.
Piemēram, mūsu mājā, sasummējot siltuma patēriņu dzīvoklī un koplietošanas telpās novembrī kvadrātmetra apsilde izmaksāja 69 centus; decembrī – 81 centu, janvārī – 0,94 eiro (plus PVN). Piemēram, es par divistabu dzīvokļa apsildi decembrī un janvārī maksāju 37 eiro, februārī 24 eiro, martā – 14 eiro, klāt vēl jāliek karstā ūdens patēriņš un PVN. Savukārt par kredītu katru mēnesi maksāju 67. Pat saliekot kopā, tas ir mazāk, nekā daļā māju jāmaksā tikai par apkuri.
– Pastāstiet, lūdzu, par iedzīvotāju kredītsaistībām – cik ilgā laikā aizdevums „Altum" ir jāatmaksā?
– Kredītu esam paņēmuši uz 20 gadiem. Bija arī iedzīvotāji, kuri iestājās par aizņēmumu uz 15 gadiem, bet tad lielāks būtu ikmēneša maksājums. Vairākums atbalstīja 20 gadu termiņu. Esam priecīgi, ka izvēlējāmies aizdevumu ņemt „Altum" ar fiksētu kredīta procentu likmi.
Iedzīvotāji jau no paša sākuma izrādīja lielu interesi. Sapulces bija kupli apmeklētas, īpašnieki bija ieradušies uz tām pat no Rīgas. Jā, iedzīvotājus šis projekts ieinteresēja, arī tos, kas ikdienā nedzīvo Madonā, bet sakārtot māju visvairāk ir ieinteresēti tie, kas dzīvo uz vietas.
Katrā ziņā cilvēki kopumā ir apmierināti. Protams, vienmēr būs kāds arī neapmierinātais, taču pats galvenais, ka mērķis – samazināt siltuma patēriņu un apkures rēķinus – ir sasniegts.
Pa šo gadu, kamēr noritēja būvdarbi, gan jutāmies ļoti saguruši, bija jāpacieš diezgan lielas neērtības, jo tika mainīta visa apkures sistēma, visi ūdensvada un kanalizācijas iekšējie tīkli. Taču izturējām. Visgrūtāk bija pieciest trokšņus, it īpaši fasādes maiņas procesā; putekļus, kad tika mainīti visi stāvvadi un vaļā tika taisītas šahtas. Lielas neērtības bija jāpiedzīvo arī individuālo skaitītāju uzstādīšanas laikā, jo dzīvokļos tika urbtas sienas. Neērtību bija daudz, bet tas viss atmaksājas.
Mums vēl atliek sakārtot mājas pagalmu. Šobrīd nav tāda uzkrājuma, lai to izdarītu, bet jaunam kredītam iedzīvotāji noteikti nepiekritīs. Vispirms jāatmaksā aizdevums par mājas siltināšanu. Ceram arī uz pašvaldības līdzfinansējumu, jo koplietošanas trotuārs, ko izmanto kvartāla iedzīvotāji, ir zem katras kritikas. Tiesa, liela daļa no tā atrodas uz mūsu mājas piegulošās zemes, līdz ar to atbildība par jauna trotuāra izbūvi gulstas uz mūsu mājas iedzīvotāju pleciem, bet daļa zemes tomēr pieder pašvaldībai. Turklāt pa vienu daļu mūsu mājas iedzīvotāji tikpat kā nestaigā, varbūt tikai retu reizi paiet uz otru pusi.
Mans ieteikums tiem iedzīvotājiem, kuri vēl tikai izšķirsies par mājas siltināšanu, uzstādīt individuālo siltuma patēriņa uzskaiti, kā arī izvēlēties kredītu ar fiksētu procentu likmi uz visu tā atmaksas laiku. Tad neparedzēts sadārdzinājums neskars.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pielikuma "Lasi. Vērtē. Analizē" saturu atbild SIA "Laikraksts STARS".
30.04.2024.