2023. gada izaicinājumi laukos nav gājuši secen arī cesvainietim Raivim Truhanovam, kaut tagad pēc jaunās fermas uzcelšanas un tehnoloģiju ieviešanas ir radīti visi apstākļi, lai sekmīgi strādātu.
Raivis Truhanovs ir ZS "Lejas Balteņi" īpašnieks no 2011. gada, turpinot vecāku iesākto darbu saimniecībā, jo, kā pats atzīst, Rīgā dzīvot nevarētu, ārzemēs – var pabūt tikai ekskursijās.
ZS "Lejas Balteņi" Cesvaines lauku teritorijas Kārklos Raivis saimnieko kopā ar dzīvesbiedri Zani, audzina dēliņu Valtu.
– Sākām saimniekot bijušajā saimniecības fermā pie mājas. Bija jāpieņem lēmums – jābūvē jauna ferma vai piena lopkopība jāmet pie malas. Neviens vairs negrib strādāt vecās ēkās un ar tām metodēm, kādas bija fermās padomju laikā, – sacīja uzņēmīgais saimnieks Raivis Truhanovs, piebilstot, ka beidzamo gadu darbs bija veltīts, lai īstenotu projektus attīstības virzienā. Saimniecībā attīsta arī augkopību.
Jaunais lauksaimnieks mērķtiecīgi strādājis, lai ar LAD apstiprinātu projektu starpniecību piesaistītu investīcijas gan tehnikas iegādei, gan lopkopības nozares attīstībai. Tagad ZS "Lejas Balteņi" ir uzcelta jauna govju kūts un lagūnas tipa mēslu krātuves jaunbūve. Jaunā govju novietne paredzēta 200 vietām, patlaban fermā mīt 110 slaucamās govis, kā arī teles. Kopš šī gada janvāra ikdienu fermā atvieglo arī divi slaukšanas roboti.
Viņš arī piebilda: – Ja esam ieguldījuši attīstībā, uzcēluši jaunu fermu, darbs ir jāturpina, nav variantu. Robots ir gudrs, kompjūters ir aprīkots tā, lai mums vieglāk veikt pārraudzību.
– Īstenojot LAD projektu, lai dabūtu punktus, nosacījums bija pusi no apgrozījuma nodrošināt caur kooperatīvu. Mēs to izmantojām, bet brīvprātīgi piespiedu kārtā bija jāmaina piena pārstrādes uzņēmums (iepriekš sadarbojāmies ar AS "Lazdonas piensaimnieks"). Ja piena cena noslīdēja visos uzņēmumos, tad tagad "Piena loģistikā" iepirkuma cenu tendence ir virzienā uz labo pusi.
Lai uzceltu jauno fermu, ieguldīts gan savs finansējums, gan arī bankas kredīts. Bankas aizdevuma procentu likme ir palielinājusies par 50 %. Labi, ka pretī nāk LAD, daļēji sedzot kredīta procentus, līdz ar to nav tik sāpīgi.
13. janvārī mūsu fermā sāka strādāt divi slaukšanas roboti. Taču, kā palaidām robotus, tieši tad atnāca ziņa, ka piena cena ir samazināta par 40 %. Prieks par īstenoto projektu noplaka reizē ar triecienu, ka piena cena būs krietni zemāka.
Parasti bija tā – krīzi lopkopībā varēja mazināt ar ienākumiem par graudiem, taču šogad sakrita, ka abās nozarēs reizē bija zemas iepirkuma cenas.
Situācija ir tik mainīga, ka ilgtermiņā grūti ko plānot. Cenas var mainīties vienā dienā, nav stabilitātes, – secina Raivis Truhanovs.
Arī lopbarības daudzums regulāri tiek pārskatīts: – Ieilgušajā sausumā zāles nebija, vēlāk zāles lopbarība tika sagatavota no četriem pļāvumiem.Varētu pietikt, bet tik vajadzīgās rezerves nav.
Toties robotu ienākšanu fermā, jaunāko tehnoloģiju pielietošanu saimnieks vērtē kā neizbēgamu: – Darbinieku laukos grūti sameklēt, jaunus piesaistīt nav iespējams, jo daudziem pret fermu ir alerģija. Liela daļa arī nemaz nezina jaunās tehnoloģijas, arī negrib ieiet fermā un apskatīties, kā viss ir modernizēts.
22.11.2023.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par pielikuma "Lasi. Vērtē. Analizē" saturu atbild SIA "Laikraksts STARS".
#SIF_MAF2023