Cesvaines pagastā atrodas Grašu bērnu ciemats, kas sniedz ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
Šobrīd "Grašos" uzturas 20 bērni vecumā no 9 līdz 18 gadiem.
Uz jautājumu, vai Grašu bērni kādreiz tiek uzņemti viesģimenēs, nodibinājuma "Caritas Latvija" struktūrvienības "Grašu bērnu ciemats" vadītāja Sandra Stade atbild apstiprinoši. Te piebildīšu, ka atšķirībā no audžuģimenes, kurā bērns kādu laiku dzīvo, viesģimenē viņš tikai uz laiku viesojas, bet pamatā dzīvo bērnu aprūpes iestādē. Gan audžuģimenes, gan viesģimenes statusu piešķir bāriņtiesa.
– No mūsu bērniem viesģimenēs tiek uzņemti ļoti maz. Faktiski ir tikai viena viesģimene Latvijā – cilvēki, kas pazīst mūsu bērnus un ir gatavi viņus paņemt, – precizē Grašu bērnu ciemata vadītāja. – Ik pa laikam saņemu telefona zvanus no citiem, kas it kā gribētu bērnu paņemt, it kā viesģimenes veidā, bet, kad vairāk aprunājos, ir skaidrs, ka cilvēks patiesībā vēlas adoptēt bērnu, tikai pirms tam grib viņu apskatīt, labāk iepazīt. Un tas nekādā veidā nav pareizi pret bērnu – viesģimenes statuss nebūtu izmantojams šādā veidā. Otra problēma ir tā, ka cilvēki atklāti saka, ka viņiem vajag klausīgu, mīlīgu bērnu. Tad atbildu, ka Grašos ir ļoti normāli bērni, kādi nu viņi ir, – klausīgi, dažreiz neklausīgi, pārsvarā pusaudži. Līdzko ieminos par pusaudžiem, tā zvanītājs ir noraidošs – nē, tad viņš nevarēs pieņemt. Grašos mazu bērnu šobrīd nav, un pusaudžus šie zvanītāji, pilnīgi svešie cilvēki, viesģimenē ņemt nevēlas. Vēlas mazus, klausīgus bērnus bez problēmām. Ļoti bieži šiem interesentiem ir aizmugures doma, ka viņi nākotnē gribētu adoptēt bērnu vai kļūt par audžuvecākiem, un runas par viesģimeni ir tikai aizsegs. Tas nav godīgi. Bērns jūt šādu nostāju, ar sesto prātu nojauš, ka viņu izvēlas, vērtē.
Uz jautājumu, vai sabiedrība tomēr būtu jāmudina kļūt par viesģimeni, jārosina aizdomāties, ka viesģimenes statuss nav tik sarežģīts un grūts, un ka tādā veidā, izrādot cilvēcību, var bāra bērniem palīdzēt, Sandra Stade piekrīt: – To vēlams veicināt, bet tas ir pietiekami sarežģīti. Viesģimenei jāziedo savs laiks, bērnu jāpieņem, kāds viņš ir, jāuzaicina ciemos, ar viņu jādarbojas. Ja ģimenē jau ir bērni, var parādīties greizsirdība utt. Tāpēc katram pirms tam šāds solis būtu jāpārdomā. Savukārt, ja skatāmies no bērna puses (īpaši pusaudža vecumā) tas būtu ļoti jauki – aizbraukt pie kāda, izjust siltumu, pavērot attiecības ģimenē. Ir Grašos bērni, kas ik pa laikam dodas paciemoties pie saviem radiniekiem. Mums arvien ir arī dažas viesģimenes Francijā, kas ir liela vērtība un pie kurām ik pa laikam bērni aizbrauc.
Liela nozīme ir arī Grašu draugiem, piemēram, Siguldas katoļu draudzes pārstāvjiem, kas regulāri brauc ciemos pie visiem bērniem kopā. – Mums šādi draugi ir vairāki, – neslēpj Sandra Stade. – Jau izveidojusies lieliska sadarbības ar Siguldas draudzi un priesteri Rihardu Rasnaci, un vēl mums ir sadarbība ar madonieti Inesi Zīli, kura brauc uz Grašiem gan ar improvizācijas teātri, gan draugiem. Bērniem tas ļoti patīk, viņiem tas ir arī ļoti svarīgi. Visi, kas atbrauc atkārtoti, bērnu acīs ir īpaši, jo tad viņi paši jūtas novērtēti un vajadzīgi.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pielikuma "Lasi. Vērtē. Analizē" saturu atbild SIA "Laikraksts STARS".
24.10.2023.