Kārtējā administratīvā teritoriālā reforma pirms divarpus gadiem daudzviet mainīja ierasto pārvaldes modeli. Apvienojoties pašvaldībām, lēmējvara koncentrējās jaunizveidoto novadu centros.
Arī Madonas novadā tika ievēlēta viena dome līdzšinējo četru vietā. Deputātu skaits samazinājās, turklāt tie visi tika vēlēti no partiju sarakstiem – ne tā, kā pirms četriem gadiem, kad deputātu kandidāti Ērgļu, Cesvaines un Lubānas novadā startēja vēlētāju apvienību veidotajos sarakstos. Tiesa, šo novadu iedzīvotāji pašvaldību vēlēšanās bija pietiekami aktīvi: pateicoties tam, arī caur partiju sarakstiem jaunizveidotā Madonas novada domes sastāvā tika ievēlēti arī Ērgļu, Cesvaines un Lubānas cilvēki.
Aivis Masaļskis Madonas novada domē ir ievēlēts no Nacionālās apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta. Viņam ir jau deputāta darba pieredze, tikai mazākā novadā. Savulaik no 2006. līdz 2009. gadam viņš veica Ērgļu novada domes deputāta pienākumus. Ērgļu novads toreizējā Madonas rajonā bija pirmais, kas izveidoja patstāvīgu novadu, apvienojoties Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pašvaldībām.
– Droši vien reformām ir jābūt, taču šī administratīvi teritoriālā reforma, ko īstenoja 2021. gadā, varēja būt pārdomātāka, – uzskata Aivis Masaļskis. – Doma varbūt arī ir laba, taču rezultāts ir tāds, ka centralizācija tomēr ir vairāk vai mazāk jūtama, kaut gan mēs mērķtiecīgi strādājam, lai arī novada nomalēs dzīvojošie iedzīvotāji to justu pēc iespējas mazāk.
Pozitīvi, ka Madonas novada pašvaldībā ir izveidojusies laba sadarbība ar visām apvienībām un pagastiem. Katrā ziņā lielajā novadā man ir prieks sastrādāties ar madoniešiem, kaut gan es cieši iestājos par Ērgļu apvienības – Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagasta – interesēm.
Jāsaka tā, ka, strādājot pozīcijā, manas un mūsu apvienības iedzīvotāju domas tiek respektētas, ar tām rēķinās un ar mani arī konsultējas, ja tas skar Ērgļu pusi. Ir gandarījums, ka jautājumos, kur mūsu viedokļi – ērglēniešu domas par madoniešiem un madoniešu domas par Ērgļiem – atšķiras, mēs spējam vienoties par kompromisu.
Man ir prieks kopā strādāt, jo redzu, ka varam kaut ko arī izdarīt. Kā panākums vērtējams ir tas, ka Ērgļos pakalpojumi, kas bija pieejami līdz reformai, tiek nodrošināti joprojām. Kā dzimtsarakstu nodaļas, bāriņtiesas pakalpojumi, tikai nedaudz citādākā laika formātā, bet galvenais, ka nav jāmēro tālais ceļš uz novada centru Madonā.
Arī apvienības pārvaldes vadītāja ir regulāri sastopama uz vietas, un ar viņu var izrunāt visus sasāpējušos jautājumus gan par dzīvokļiem, gan citām lietām.
Ērgļos darbojas arī klientu apkalpošanas centrs, līdz ar to sniegtais pakalpojums iedzīvotājiem ir pilnvērtīgs. Nepieciešamības gadījumā var vērsties gan pie sociāliem darbiniekiem, gan citiem speciālistiem.
Ērgļos viss notiek un arī pakalpojumi iedzīvotājiem ir pieejami.
– Kā ir ar deputātu pieejamību? Vai deputāts Aivis Masaļskis iedzīvotājiem ir sasniedzams?
– Es cenšos būt maksimāli pieejams iedzīvotājiem – runāt, tikties, lai visu laiku, kā saka, turētu roku uz pulsa, zinātu, kādas cilvēkiem ir problēmas, sasāpējuši jautājumi; tāpat – kas notiek skolā, bērnudārzā un citās pašvaldības iestādēs un uzņēmumos. Arī šotrešdien Ērgļu izglītības iestādēs notika tikšanās ar pašvaldības izglītības nodaļas vadību un arī es tajā piedalījos. Izrunājām problemātiskos jautājumus, pozitīvās lietas, kas noteikti jāsaglabā un uz ko ir jāiet.
Regulāri tiekamies ar Ērgļu apvienības pārvaldes vadītāju Elitu Ūdri, runājam par tiem darbiem un aktivitātēm, kas būtu jāiekļauj nākamā gada budžetā un kāds finansējums jāparedz, kā arī analizējām, kas šogad no paredzētā ir vai nav izdarīts. Katrā ziņā maksimāli cenšos strādāt tā, lai iesāktās lietas Ērgļu apvienībā neapsīktu un tiktu īstenotas, turklāt ņemot vērā tieši iedzīvotāju domas.
Man jau pašam šķiet, ka esmu sastopams – apmeklēju pasākumus un rīkotās tikšanās, esmu arī sazvanāms. Tagad cenšos par aktualitātēm painformēt arī feisbukā. No vienas puses informācija ir pieejama, bet, protams, cilvēkiem ir arī jāskaidro, kāpēc Madonas novada dome pieņem vienu vai otru lēmumu. Kā piemēram, attiecībā par vidusskolas posma pakāpenisku slēgšanu Ērgļos, cik tas ir pamatoti vai nepamatoti, ko mēs zaudējām un vai būs kādi ieguvumi.
– Jūs pats arī parādāt iniciatīvu vai iedzīvotāji jūs aicina?
– Ar iedzīvotājiem es tiekos regulāri. Ērgļos pašam ir arī savs uzņēmums – autoserviss. Līdz ar to, ja automašīnām ir vajadzīgi kaut kādi remontdarbi, cilvēki, dodoties uz servisu, satiek arī mani. Un tad jau pievēršamies ne tikai auto remontam, bet parunājamies arī par pašvaldības lietām, par dzīvi mūsu apvienībā, pagastos. Arī tad, ja vēlas ar mani tikties kā deputātu, var atbraukt uz autoservisu un izrunāt kādus sasāpējušus jautājumus. Es būtībā esmu sastopams katru dienu, tāpēc nenosaku īpašu pieņemšanas laiku. Arī mans telefona numurs apkārtējiem Ērgļu iedzīvotājiem ir zināms, tāpat tas publicēts arī Madonas novada pašvaldības mājaslapā.
Reizes, kad iedzīvotāji pie manis ir speciāli vērsušies kā pie deputāta, var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Tie, kas kaut ko grib man pajautāt, visbiežāk iebrauc autoservisā vai pienāk klāt uz ielas, veikalā un aprunājas. Ja varu, atbildu uzreiz, ja ne – noskaidroju un pēc tam sazinos, lai informētu.
Ērgļu puses cilvēki man ir diezgan labi pazīstami. Praktiski pēc sejas zinu visus vietējos. Tā jau ir lauku miestiņu raksturīga iezīme, kur viens otru daudzmaz pazīst, un, lai tiktos, nevajag nekādu oficiālu pieteikšanos. Vajag tikai nākt un runāt, jo, ja vien būs iespējams palīdzēt, tas tiks arī darīts.
– Līdz reformai Ērgļu novadā darbojās arī divas pagastu pārvaldes – Jumurdā un Sausnējā. Apvienojoties lielajā novadā, tika izveidota Ērgļu apvienība ar vienu pārvaldes vadītāju. Kā šādas pārmaiņas uztvēra iedzīvotāji?
– Varbūt kāds tāpēc ir izjutis diskomfortu, bet, kā jau minēju, mēs mērķtiecīgi esam pie tā strādājuši, lai arī turpmāk tiktu nodrošināti pakalpojumi, kas bija pieejami līdz administratīvi teritoriālajai reformai.
Startējot pašvaldību vēlēšanās, mūsu mērķis, kā jau uzsvēru, bija, lai iedzīvotāji jaunizveidotajā Madonas novadā tik ļoti neizjustu centralizācijas sekas. Skaidrs, ka pilnībā no tā izvairīties nav iespējams.
– Taču dažās jomās, kā siltumapgāde, ūdenssaimniecība, centralizācija Ērgļiem ir pat nākusi par labu. Vai tam varat piekrist?
– Jā, tas ir viens no plusiem. Tas vispirms attiecas uz tarifiem, piemēram, ūdensapgādē tie krietni samazinājās. Tā kā šai ziņā esam ieguvēji, jo visā novadā tie ir vienādi. Arī "Madonas siltumam" pārņemot siltumapgādi Ērgļos, situācija ir uzlabojusies, un apkures sezona pagājušajā ziemā atšķirībā no citiem gadiem, kad to nodrošināja privātuzņēmums, nesagādāja problēmas. Arī pakalpojumu kvalitāte tiek uzlabota. Turklāt Madonas novada pašvaldības kapitālsabiedrībām ir daudz lielākas iespējas saņemt kredītus, ieguldīt tos uzņēmumu attīstībā, nekā savulaik komunālās saimniecības uzņēmumiem Ērgļos.
– Kādas ir jūsu domas par iedzīvotāju konsultatīvo padomju veidošanu?
– Ja tādas vajag veidot un tas šķiet ļoti būtiski, es pret to neesmu. Taču es neredzu šobrīd šķēršļus, kāpēc ar idejām un priekšlikumiem, tāpat sasāpējušiem jautājumiem nevarētu iet pie pārvaldes vadītāja, speciālista vai domes deputāta; arī lai pārrunātu vai arī paši organizētu kādus pasākumus, īstenotu projektus, tai skaitā labiekārtošanā. Atbalsts tam noteikti būtu gan no pārvaldes, gan arī novada domes puses.
Neesmu pārliecināts, vai tāpēc speciāli vajag veidot konsultatīvo padomi. Iespējams, to varētu darīt tajās vietās, kur trūkst saiknes ar pašvaldību, pārvaldi, domes deputātiem un kur vairs nav ne skolas, ne tautas nama, ne kādas biedrības.
Daudz jau atkarīgs arī no katra paša. Ja esi pietiekami aktīvs, vismaz Ērgļos, manuprāt, var atrast veidu, kur sevi realizēt un kā padot savu vēstījumu apvienības pārvaldei vai novada domei, lai, kopā sadarbojoties, īstenotu kādu labu ideju.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pielikuma "Lasi. Vērtē. Analizē" saturu atbild SIA "Laikraksts STARS".
31.10.2023.