Ekonomika ir galvenā pamatnozare ikvienas valsts sekmīgai un veselīgai pastāvēšanai un darbībai. Jebkāda veida krīze lielākoties vispirms rada kaitējumu tieši ekonomiskajai situācijai, un kolīdz tā pasliktinās, sekas izjūt gan pārējās nozares, gan arī valsts iedzīvotāji. Latvijas ekonomiskais stāvoklis nekad nav bijis spožs, bet kara Ukrainā radītās sekas to padarījušas vēl trauslāku un neaizsargātāku. Uz sarunu aicināju ekonomikas ministra padomnieku komunikācijas jautājumos ROLANDU PĒTERSONU, lai noskaidrotu, kādas sekas karadarbība Ukrainā ir atstājusi uz Latviju.
– Kā karš Ukrainā ir ietekmējis Latvijas ekonomisko stāvokli?
– Precīzu skaitli nav iespējams nosaukt, taču skaidrs, ka šī ietekme gan uz Latviju, gan Eiropas Savienību (ES) ir milzīga. Pirmkārt, ieviesto sankciju dēļ ir pamatīgi cietis Latvijas eksports uz Krieviju un Krievijas preču imports uz Latviju. Otrkārt, atsakoties no Krievijas energoresursiem ES un Latvija ir piedzīvojušas ievērojamu energoresursu cenu kāpumu un to izraisītu inflācijas lēcienu kopumā. Šis inflācijas lēciens ir piespiedis Eiropas Centrālo banku strauji kāpināt kredītu bāzes procentu likmes, lai caur "dārgāku naudu" panāktu ekonomikas bremzēšanu un cenu samazināšanos. Rezultāts ir stagnācija vai pat neliels iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs, kas ir Latvijas lielākais eksporta tirgus. Treškārt, Latvija ir spiesta strauji audzēt savu militāro kapacitāti, kam gadā aiziet simtiem miljonu eiro, kurus mierīgos apstākļos varētu novirzīt citām vajadzībām.
– Karadarbība veicina virkni faktoru, kas ietekmē valsts ekonomiku…
– Saeima 9. decembrī pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam", kas aizsardzības nozarei 2024. gadā paredz piešķirt 1 128 380 620 miljonus eiro jeb 2,4 % no Latvijas IKP. Līdz ar 2024. gada valsts budžeta pieņemšanu ir noteikts, ka aizsardzības nozares budžets tiks pakāpeniski palielināts – 2025. gadā tas sasniegs 2,5 % no valsts IKP, savukārt 2026. gadā – 2,75 %, lai 2027. gadā sasniegtu nosprausto mērķi – 3 % no IKP.
Pērn Latvijas ekonomikas attīstību turpināja ietekmēt ģeopolitiskā situācija un nenoteiktība pasaulē, augstās cenas un aizdevumu procentu likmju celšanās. 2023. gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts Latvijā bija par 0,6 % mazāks nekā pirms gada. Apjomu samazinājums bija vērojams ražojošajās nozarēs, kas lielā mērā bija saistīts ar eksporta iespēju pasliktināšanos. Situācija ārējā vidē pērn nelabvēlīgi ietekmēja ārējo tirdzniecību – preču un pakalpojumu eksporta apjomi 2023. gada trīs ceturkšņos bija par 5,8 % mazāki nekā pirms gada. Nozaru griezumā bija vērojamas ļoti atšķirīgas attīstības tendences. Apjomu samazinājums pērn bija vērojams ražojošajās nozarēs, kas lielā mērā bija saistīts ar eksporta iespēju pasliktināšanos.
Inflāciju visbūtiskāk ietekmēja energoresursu un pārtikas cenu kāpums pasaulē. 2022. gada decembrī patēriņa cenas Latvijā bija par 20,8 % augstākas nekā pirms gada. 2023. gadā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi, – no 21,5 % 2023. gada sākumā līdz 1,0 % novembrī; gada vidējā inflācija novembrī bija 10,6 %. Arī turpmāk galvenā ietekme uz cenu izmaiņām joprojām būs saistīta ar energoresursu un pārtikas cenu svārstībām pasaulē, būs vērojama arī to pakārtotā ietekme uz rūpniecības preču un pakalpojumu cenām.
Prognozējam, ka 2024. gadā pie labvēlīgiem ārējiem apstākļiem, kā arī īstenojot ambiciozus pasākumus investīciju piesaistei un eksporta veicināšanai, ekonomikas izaugsme varētu paātrināties un IKP pieaugums varētu sasniegt vismaz 2-3 %. Lielākais Latvijas izaugsmes risks šogad būs saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši ģeopolitisko situāciju; tāpat svarīga būs ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība.
Prognozējams, ka Latvijas eksportētājiem, kuriem galvenais noieta tirgus ir ES valstis, situācija uzlabosies un pieaugs ārējais pieprasījums – preču un pakalpojumu eksporta apjomi 2024. gadā varētu pieaugt par 1,9 %. Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocības pamatā, balstoties uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām, mazākā mērā uz lētu darbaspēku un zemām resursu cenām, vidēja termiņa periodā Latvijas izaugsmes tempi potenciāli var sasniegt 4-5 % pieaugumu gadā.
– Cik daudz Ukrainas iedzīvotāju jau ir uzņemti Latvijā, un cik vēl esam spējīgi uzņemt?
– Ņemot vērā, ka Latvija nevienu Ukrainas iedzīvotāju pie sevis speciāli netur un pārvietošanās ir brīva, ļoti precīza informācija par to, cik Ukrainas iedzīvotāju atrodas Latvijā, nav zināms. PMLP dati liecina, ka pagaidu aizsardzības statusa saņemšanai pērn līdz 1. decembrim bija reģistrēti nedaudz vairāk nekā 46 000 Ukrainas iedzīvotāju. Savukārt Latvijas pašvaldībās bija reģistrēti 32 927 Ukrainas iedzīvotāji, kuri aktīvi vērsušies pēc palīdzības. Ukrainas bēgļu plūsma pērn saglabājās mērena un stabila, un vidēji mēnesī no jauna ieradās 700-800 Ukrainas iedzīvotāju. Skaidrs, ka saglabājoties esošajai plūsmas intensitātei, lielām problēmām nevajadzētu būt. Jāņem arī vērā, ka situācijā, ka lielākā Ukrainas daļa tomēr ir tās likumīgās valdības kontrolē, šī plūsma ir atgriezeniska – daudzi ukraiņu bēgļi kādā brīdī atrod iespēju atgriezties savā valstī.
– Izvērtējiet pašreizējo Ukrainas pilsoņu nodarbinātības līmeni!
– Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras informācijas līdz šī gada janvāra vidum vairāk nekā 10 000 Ukrainas civiliedzīvotāju bija ienākuši Latvijas darba tirgū. Pirmreizēju nodarbinātības atbalstu bija saņēmuši vairāk nekā 17 000 Ukrainas civiliedzīvotāju. Šie cilvēki bija saņēmuši konsultācijas par iespējām Latvijas darba tirgū, atbalstu no NVA un arī valodas apmācībām.
– Vai Latvijā, jūsuprāt, šobrīd ir atrodams augsti kvalificēts darbaspēks?
– Pēc darba devēju organizāciju informācijas kvalificēta darbaspēka trūkums ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa problēmām. Pēc EM aprēķiniem, tuvāko gadu laikā kopējais darba roku iztrūkums varētu sasniegt vismaz 200 000 personu. Galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls gan vidējā, gan ilgtermiņā būs sabiedrības novecošanās tendences. Būtiskākais iedzīvotāju skaita samazinājums prognozējams starp iedzīvotājiem darbspējas vecumā, līdz ar to demogrāfiskie procesi atstās jūtamu ietekmi uz darba tirgu.
Vienlaikus Latvijā pastāv neizmantots darbaspēka resurss – jaunieši, pirmspensijas vecuma cilvēki, ilgstošie bezdarbnieki – kopā virs 70 000. Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi visaptverošu Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, kas drīzumā tiks skatīta Ministru kabinetā. Tiks būtiski mainīta līdzšinējā NVA piedāvātā apmācības sistēma, kas pēc kursu beigšanas īsti nenodrošina cilvēku iekļaušanos darba tirgū. Augstākie bezdarba riski sagaidāmi starp iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni un bez profesionālām prasmēm / profesionālās kvalifikācijas. Vienlaikus pieaugs pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas darbaspēka, savukārt pieprasījums pēc zemas kvalifikācijas darbaspēka ievērojami saruks.
Šobrīd viena no problēmām ir nevienmērīgā reģionālā izaugsme. Darbavietas galvenokārt veidojas ekonomiski aktīvākajos Latvijas reģionos, savukārt mazāk, piemēram, Latgalē. Efektīvai vietējā darbaspēka pieejamībai var būt kritiska nozīme sabalansēta darba tirgus izaugsmei, tādēļ būtiski ir palielināt reģionālo mobilitāti, investīciju un darba iespēju pārstrukturizāciju. Viens no Ekonomikas ministrijas mērķiem ir panākt vienlīdzīgu darba spēka sabalansētību visos Latvijas reģionos.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pielikuma "Lasi. Vērtē. Analizē" saturu atbild SIA "Laikraksts STARS".
30.01.2024.