Pēc pašvaldību vēlēšanām nelielas pārmaiņas piemeklēja Lazdonas pagasta vadību. Par pagasta pārvaldes vadītāju apstiprināja JĀNI RIEKSTU, kura pieredze pašvaldības darbā mērāma desmit gados. Pa šo laiku uzkrāts ne mazums zināšanu, kas lieti noder šajā it sevišķi sarežģītajā laikā.
Ir vairāk kā skaidrs, ka administratīvi teritoriālā reforma ir neveiksmīgi sakritusi vienlaicīgi ar finansiālo krīzi. Jānis Rieksts, kas iepriekš strādājis gan kā Lazdonas pagasta padomes vecākais speciālists, gan priekšsēdētājas vietnieks, arī atzīst, ka iejušanās jaunajā situācijā sagādā lielākas grūtības iedzīvotājiem:
– Pašlaik šķiet, ka cilvēki visā novada teritorijā vēl nav pieraduši pie jaunā administrācijas modeļa. Pašvaldība tagad ir tikai viena – Madonas novada. Pārvaldes pilda pašvaldības lēmumus, nolikumus, un daļa no tā, ko agrāk varējām izdarīt uz vietas, tagad ir jāsagatavo domes sēdēm. Novada dome tiek tā noslogota, ka pat nespēju aptvert, kā viņi tiek galā. Katru nedēļu tiek risināts ļoti daudz jautājumu, kas interesē cilvēkus. Es uzskatu, ka tos varētu risināt komisijas. Specifiskus jautājumus nosūtām novada sociālajam dienestam, bāriņtiesai, būvvaldei. Iepriekš mums bija sava būvvalde, bet tagad būs novada.
– Kas tie ir par projektiem?
– No jaunākajiem projektiem viens ir paredzēts energoefektivitātes palielināšanai ēkai, kurā atrodas gan bērnudārzs, gan pārvaldes administrācija projekta "Energoefektivitātes paaugstināšana Madonas novada izglītības un pašvaldības iestāžu ēkās" ietvaros. Būs iespēja energoefektivitāti palielināt vēl kādā mājā. Pagaidām izvēle ir kritusi uz tādu diezgan vecu māju ar komunālajiem dzīvokļiem. Tur dzīvo gan skolotāji, gan pensionāri. Bērnudārza ēkai, kas tagad skaitās pamatskolas filiāle, tiks mainīts jumts, jo jau šajās dienās saskārāmies ar problēmu, ka izremontētās telpās tek iekšā ūdens. Darbi ir iesākti, un tie tiek virzīti uz priekšu. Patlaban viens no svarīgākajām uzdevumiem ir ūdenssaimniecības sakārtošana – ūdensvada un kanalizācijas cauruļvadi tiks savienoti ar Madonas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Vēl problēmas ir ar pašu SIA „Lazdonas KSU", jo ir audzis parādnieku skaits. Uzņēmuma kapitāldaļas pieder novada pašvaldībai, un pagasta pārvalde skaitās turētāja. Daļa iedzīvotāju negrib maksāt par komunālajiem pakalpojumiem un dzīvokļu apsaimniekošanu. Droši vien, ka ūdenssaimniecību pārņems a/s „Madonas ūdens", dzīvokļu apsaimniekošanu – SIA „Madonas namsaimnieks". Domājams, ka tas nenotiks šogad. Jo lielāka iestāde, jo vieglāk viņiem tikt galā ar parādniekiem, taču Lazdonā uz vietas parasti atrodas trīs komunālie darbinieki: grāmatvede, kasiere un vadītājs. Pārējie strādā pie notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Patlaban gaidāma šīs saimniecības sakārtošana. Daļa iedzīvotāju ir izvēlējušies neierīkot centrālo apkuri, jo, salīdzinot Madonas iedzīvotāja izmaksas siltajam ūdenim un apkurei, tas iznāk lētāk. Ar siltumapgādi problēmu nav. Ja sakārtos visu, kas ir izdomāts un iesākts – ūdensapgādi, kanalizāciju, ielas, ielu apgaismojumu -, tad varēs sākt domāt par ko citu. Īstenosim arī energoefektivitātes paaugstināšanas projektu. Galvenais, lai cilvēkiem būtu iztikšana, darbs, jo pašvaldībai būs lielāki ienākumi no nodokļiem un nauda uzlabojumu veikšanai. No vienas puses, dzīvesvietas šeit ir, darbavietas ir – būtu tikai jāstrādā, bet tas jau katra paša ziņā. PVN paaugstināšana arī tāds lāča pakalpojums vien bija.
– Krīzes iespaids jūtams arī pie jums.
– Nevienu gadu tik smagi nav gājis. No otras puses, pagastā ražošanas un rūpnieciskie uzņēmumi ir lieli un stabili. A/s „Lazdonas piensaimnieks" ir vienīgā, kas pārstāv šo nozari novadā, tāpat ir arī SIA „Signāls", SIA „Temtogs", a/s „Madona AB" zvērsaimniecība, olu ražotājs a/s „Madona". It kā būtu iespējas iedzīvotājus ne tikai no pagasta, bet arī pilsētas nodrošināt ar darbu, bet fakts ir tāds, ka mūsu iedzīvotāji ir šauri specializēti, tāpēc ir grūti pārkvalificēties, piemēram, darbam zvērsaimniecībā. Bezdarbnieku skaits arī ir palielinājies, patlaban to ir ap 60 cilvēku. Daļa no viņiem jau ir sākuši pieteikties bezdarbnieku stipendiāta programmai. Iespējams, ka piedāvājamo vietu skaits būs jāpalielina, patlaban ir piecas. Taču reālais bezdarbnieku skaits liecina, ka vajadzēs vēl kādu papildu vietu. Patlaban no strādāt spējīgajiem pieteikušies ir desmit bezdarbnieku. Ar Nodarbinātības valsts aģentūru vēl pārskatīsim šo jautājumu. Sakopšanas darbi vienmēr atradīsies – regulāri braucam sakopt atpūtas vietu pie Rāceņu ezera, jo tur apgrozās daudz atpūtnieku, pie skolas esam uzstādījuši autobusu pieturu – SIA „Temtogs" dāvinājumu – tā būs jāuztur kārtībā.
– Ar kādām problēmām iedzīvotāji visbiežāk vēršas pārvaldē?
– Galvenokārt iedzīvotāji interesējas par iespējām strādāt. Diemžēl neko citu nevaram piedāvāt, kā vien stāšanos bezdarbniekos. Ir labi, ka interesējas, bet ir daļa ilgstošu bezdarbnieku, kam dzīvē pietiek ar to, ja māte saņem pensiju. Viņiem tas ir izdevīgāk, nav pašiem jāstrādā. Ir cilvēki, kas aizbraukuši uz ārzemēm. Paša meita arī strādā citā valstī, taču ne jau bezdarba vai krīzes dēļ, bet gan tāpēc, ka viņas specialitāte ir ļoti specifiska un Latvijā šī joma nav tik attīstīta. Ir arī pretēja tendence – šeit atgriezās daži rīdzinieki uz savu vecāku mājām, viņi iepriekš bija strādājuši, piemēram, celtniecībā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 08.09.2009.
Autore: LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto