Kad lidmašīna tuvojās Varšavai, pasažieriem tika ziņots, ka drīz lidojums beigsies un lidmašīna nosēdīsies Frederika Šopēna vārdā nosauktajā lidostā. Tur – poļu komponista piemiņas rezidencē – kāds iegādājās ģeniālā skaņraža mūzikas disku un izteica apbrīnu par to, cik gudri un tālejoši poļi prot akcentēt savu radošo mantojumu un pat sadzīviskā telpā – lidostā – uzsvaru liek uz gara virsotnēm.
Pianista Vestarda Šimkus spēle Madonas kultūras namā arī bija kā spārnotas lidmašīnas nosēšanās īstajā pieturvietā. Ar savām slaidajām dieva rokām, fenomenālo atmiņu, skaņdarbu interpretāciju un absolūto atdevi partitūrai Vestards Šimkus pasaulslavenā komponista vēstījumu pāri laikiem un laikmetiem 26. janvārī pienesa mūsu klausītājiem.
– Pateicoties pianista spēlei, pabiju gan Vīnē, gan Varšavā un Parīzē, gan daudzās citās valstīs un vietās, – pēc koncertā pārdzīvotā atzina Jānis Bērziņš – viens no sarīkojuma apdvēseļotajiem apmeklētājiem.
Poļu romantisma laika skaņradim Frederikam Šopēnam šogad aprit 200 gadu, tāpēc visā pasaulē pianisti spēlē viņa mūziku. – Frederiks Šopēns dzīvoja 19. gadsimta pirmajā pusē, romantisma laikmetā, – pastāstīja Vestards Šimkus. – Tas bija zelta laikmets gan romantismam, gan klavierēm kā instrumentam. Klavieres daudzu cilvēku mājās atradās goda vietā – tur, kur šobrīd novietots televizors. Un tas bija gods ielūgt pianistu savās mājās, lai vakarā mājiniekus izklaidētu ar labu mūziku.
Varam vien iztēloties, kā Frederiks Šopēns ieradās tautiešu salonos un spēlēja savu tik emocionālo mūziku. Līdzīgā veidā Vestards Šimkus sniedza koncertu Madonā, tā 1. daļā atskaņojot Frederika Šopēna četras balādes.
– Tie ir visemocionālākie, smeldzīgākie un sirdi plosošākie komponista skaņdarbi, – komentēja pianists, piebilstot, ka viņam būs liela bauda spēlēt uz labākajām Ziemeļeiropas klavierēm, kas mājvietu atradušas Madonas kultūras namā.
Koncerta 2. daļu Vestards Šimkus iesāka ar atzīšanos: – Kad Spānijā mācījos pie slavenā krievu klavierspēles pedagoga Dmitrija Baškirova, no viņa dzirdēju frāzi, ka vienā koncertā spēlēt Šopēna četras balādes – tā esot pašnāvība. Redziet, manam pedagogam nebija taisnība…
Koncerta turpinājumā klausījāmies Frederika Šopēna 2. klaviersonāti, Polonēzi-fantāziju un noslēgumā – Šopēna nedaudz sātanisko, bet žilbinoši virtuozo 2. skerco.
Kā pārsteigums izskanēja 12 gadu jaunās Vestarda Šimkus māsas Aurēlijas spēlētā Ferenca Lista 13. ungāru rapsodija. – Es viņas vecumā nespēlēju ne tuvu tik labi, –
komentēja pianists.
– Esam lutināti un varam ar gandarījumu jau trešo gadu Madonā novērtēt Vestarda Šimkus talantu un pasaules līmeņa sniegumu, – izsakot pateicību viesim, pauda Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters. – Paldies Aurēlijai un mūziķu vecākiem, kas arī atrodas zālē.
Lai koncerta norisē nerastos problēmas ar instrumentu, atbildību par tā pilnu skaņojumu uzņēmās tehniķis Juris Neimanis no Dzelzavas. – Instrumentu noskaņoju iepriekšējā dienā un vēl īsi pirms paša koncerta, – atklāja Juris Neimanis. – Romantiskā mūzika prasa vienu: klavierēm ir jādzied, tāpēc baidījos, kā būs ar to dziedāšanu, un jutos nedaudz kā eksāmenā. Lielajiem māksliniekiem, kāds ir Vestards Šimkus, tas ir normāli, ka tehniķis ir pie rokas. Var gadīties, ka trūkst stīga vai atgadās vēl kāda ķibele, tāpēc jābūt tuvumā.
Jautāts par Aurēlijas Šimkus spēli, klavieru skaņotājs atzina: – Ja 12 gadu vecumā var tā muzicēt, tas ir pārsteidzoši. Apbrīnoju, kā maza meitene visas klaviatūras garumā var nospēlēt tik spēcīgus akordus.
Juris Neimanis aprunājies arī ar pianistu vecākiem. „Vestarda tētis komentēja, ka Madonas steinvejs tiešām ir augstā līmenī, jo šajos laikos tiek vairāk būvētas klavieres, kas orientētas uz moderno mūziku – uz asu, spalgu toni, tā ka reti kur vairs var dzirdēt dziļu, piesātinātu tembru, kas nepieciešams klasiskajai mūzikai." Madonas instrumentu Šimkus ģimene ciena un kā akustiski labu telpu novērtē arī mūsu kultūras nama zāli. „Pat balkonā dzirdama kvalitatīva skaņa, tā ka Madonas kultūras nams vērtējams kā laba koncertzāle."
Trešais, ko slavēja Šimkus ģimene, ir Madonas publika. Ne vienmēr varot sastapt tādu auditoriju, spriedzi un enerģiju, kāda plūda starp izpildītāju un klausītājiem Madonā. Iespējams, arī tāpēc, taujāts par saviem plāniem saistībā ar Madonu, Vestards Šimkus atbildēja: – Trīs lietas labas lietas, ceturtā – no sirds. Tā ka tiksimies Madonā atkal!
Autore: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto