Ja vēl nav būts Cesvaines salonā „Divi torņi", kur valda tik mājīga atmosfēra, ka mirkļiem liekas – esam ciemos pie Ilvas un Sanitas Ozolām viņu fantāzijas un rotaļu pasaulē, tagad ir vēl viens iemesls tur iegriezties.
8. martā – Starptautiskajā sieviešu dienā – šeit atklājām pirmo izstādi „18 reiz 18". Nosaukums atšifrējams ļoti sievišķīgi – mūžīgi 18 (gadu). Šos pavasara svētkus sev un citiem sarūpēja Olita Šlesere un Danute Vēze, pieaicinot arī Kristīni Šulci, Sanitu Ozolu, Ilvu Ozolu, Daci Broku, Ēriku Aļeksejevu.
No malas darba izmērs 18 x 18 cm liekas tāds mazs, nenopietns nieciņš, ātri izveidojams. Nebūt ne! Idejas, domas lielums nav atkarīgs no izmēra. Miniatūra autoram izvirza savas specifiskās prasības: spēju koncentrēti izteikt darba ideju mazajā izmērā, tātad atteikties no visa liekā, un, protams, tehnisku virtuozitāti, lai skatītājam liktos – cik vienkārši. Mēdz būt arī pretēji – darbs izveidots ar neaptveramiem amatnieciskiem smalkumiem, kas rada izbrīnu un pārsteidz.
Var ātri apskatīt mazos darbiņus, izlasīt autoru uzvārdus un viss. Bet, ja uzmanīgāk ielūkojas šajās miniatūrās, pamazām atklājas katras autores rakstura atspulgs un temperaments. Nelielā izstāde uzrunā ar sievišķīgu koķetēriju, asprātību vai smalku, klusinātu izjūtu mirkli. Dažs darbiņš uzjautrina ar ideju vai materiāla izmantojumu, dažs izceļas ar dekorativitāti, bet dažs vedina uz dziļākām pārdomām.
Atklāšanas brīdis izvērtās par omulīgu saietu ar gardu zupu, ceptiem āboliem un sadziedāšanos. Tik organiski šajās telpās skanēja Vitas Krūmiņas un Imanta Pulksteņa ģitāras un balsis, tik labi bija visiem kopā padziedāt.
Vēl ilgi pēc atgriešanās mājās manī atgriezās dažādas izjūtas par izstādi, par šo no jauna atdzimušo radošo vidi.
Izstādi apskatīja un zupu arī ēda
INESE JAKOBI