Pēc daudzu gadu pārtraukuma TDA „Lubāna" dejotājiem atkal radās iespēja redzēt pasauli un parādīt pasaulei sevi.
Pirmsākumi nokļūšanai Velsā bija vadītājas Lailas piedalīšanās 2006. gada Eiropiādē Spānijā. Atgriežoties no šīs zemes, bija milzīga vēlme aizvest Lubānas lieliskos dejotājus uz kādu no tautas deju festivāliem Eiropā. Vēstules tika izsūtītas uz Zviedriju un Lielbritāniju. Sakarā ar ekonomisko krīzi festivāls Zviedrijā nenotika, bet no Lielbritānijas atbilde bija apstiprinoša. TDA „Lubāna" saņēma ielūgumu piedalīties divdesmitajā Tradegar House tautas deju festivālā Velsas dienvidu pilsētā Ņūportā.
Sākām gatavot programmu. Bija nepieciešamas divas divdesmit minūšu un viena desmit minūšu gara programma. Bijām priecīgi, ka līdzi brauks Dace Pauliņa un Anita Tropa, ar kuru palīdzību varēsim sazināties angļu valodā.
7. maija rīts. Uztraukums, neziņa, prieks. Daudziem – pirmais lidojums mūžā. Pulksten 12 dienā pēc Londonas laika esam nolaidušies Stanstedas lidostā Londonas tuvumā. Sazināmies ar vienu no galvenajām festivāla organizatorēm Susie, kas netic, ka esam jau klāt un tikuši cauri visām lidostas formalitātēm, atvainojas un pēc nepilnas stundas ir klāt.
Kāpjam autobusā un braucam cauri Anglijai uz rietumiem. Pēc četrām stundām šķērsojam Severnas upi un esam Velsā.
Tradegar House mūs sagaida dejotāji no grupas „Gwerinwyr Gwent", kuru ģimenēs tiekam uzņemti. Angļu valodu saprot tikai daži, tāpēc ir neziņa, kā būs ar sazināšanos, kā mūs uzņems „vēsie angļi". Tomēr izrādās, ka ir milzīga atšķirība starp angļiem un velsiešiem. Velsieši ir ļoti atvērti, draudzīgi, dzīvespriecīgi, patiesi. Mums viņi bija atklājums ar savu atšķirīgo valodu, kultūru, tradīcijām.
Vakarā – kopīgs pasākums ar „Gwerinwyr Gwent" dejotājiem. Iemācāmies velsiešu dejas, viņi – latviešu. Lubānas dejotāji iepazīstas ar Latvijas goda konsulu Velsā Andri Tauriņu un viņa kundzi Annu, kas arī ir šī vakara viesi.
Piektdiena ir ekskursiju diena. Dodamies uz brīvdabas muzeju Fagansā. Pārsteidz, ka velsiešu mājas ir būvētas no akmens, bet vēlāk saprotam, ka tas šeit ir vienīgais būvmateriāls. Uzmanību saista īpatnējas formas akmeņu krāvums – cūku kūts un suņu būda no akmens. Esam nokļuvuši citā pasaulē.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 09.06.2009.
Autore: LIELĀ CEĻASOMA
Foto no arhīva