Ar aplausiem, kāju dipināšanu, stāvovācijām Madonas kultūras namā aizvadītajā sestdienā noslēdzās koncerts, kurā skatītāji negribēja un negribēja šķirties no LNT šova „Dziedošās ģimenes" laureātiem – Vītolu ģimenes un viņu dvēseles radiniekiem – Beitikiem.
Madonas novada dziedošo un muzicējošo ģimeņu „Spieta" organizētajā koncertā uzstājās ne tikai tautā iemīļotā Vītolu un Beitiku ģimene, bet arī Madonas pilsētas 1. vidusskolas 4. klases deju kolektīvs (vadītāja Aiga Āboliņa) un Tautas deju ansamblis „Jaunība" no Jelgavas (vadītāji Arvils Noviks un Ludmila Muskare). Apmēram 2,5 stundas garo koncertprogrammu vadīja Madonas pilsētas 2. vidusskolas audzēknis Kristaps un Madonas novada dziedošo un muzicējošo ģimeņu „Spieta" krustmāte Anita Kļaviņa.
– Labvakar visiem, kam vēlme svinēt svētkus, – iesākot sarīkojumu, teica pasākuma organizatore Anita Kļaviņa. – Šodien svētkus svin dziesma, deja un jūs, skatītāji. Svētkus, kas nemaksā ne nieka, svinam priekam un mīlestībai vienam pret otru. Koncerts ir dāvana visiem, kam svēta ģimene, dziesma un Latvija. Latvieši ir dziedoša, dejojoša tauta un tauta, kam dziesma, deja un vārds vienmēr bijis visspēcīgākais ierocis izdzīvošanai.
Lai gan koncerts bija veidots kā pāreja no bērnības uz jaunību, no dejas uz dziesmu – līdz ar to tālu no vienveidības un rutīnas, skatītājus visvairāk aizkustināja un uzrunāja tieši Vītolu ģimenes priekšnesums. Iespējams, tāpēc, ka ģimene pēc dalības televīzijas raidījumos kļuvusi vēl profesionālāka sava vēstījuma mākslinieciskajā izteiksmē, un pievienotā vērtība priekšnesumam ir arī ģimenes galvas – Jāņa Vītola – sacītais.
Koncertā Jānis Vītols uzsvēra, ka šovs bija notikums viņu ģimenei, bet izvērtās par notikumu arī citiem, kas balsoja un dzīvoja līdzi. „Patiesībā ikviens cilvēks, balsojot par mums, balsoja par to eņģeli, kas katrā ir klātesošs. Tie, kas jūsos uzgavilēja, bija jūsu gaismas eņģeļi."
Tā kā liktenis pēc uzvaras dziedošo ģimeņu pārraidē Vītoliem devis iespēju koncertēt visā Latvijā, Jānis Vītols dalījās pieredzē, kas gūta šajos izbraukumos: – Dažkārt dziedam, un publika mūs nelaiž vaļā.
– Mēs atgriežamies un dziedam bez mikrofoniem ar visiem, kas grib kopā vēl pabūt. Kāpēc tā notiek? Cilvēki ir nonākuši pie lūzuma punkta, viņi negrib gaismu, kas sevī, ilgāk turēt noslēptu. Viņi meklē katru iespēju, kā to izstarot no sevis un darīt dzīvi gaišāku, izgaismojot ceļu, pa kuru iet. Ceļš katram ir savs, bet vienlaikus visiem kopīgs – tas ir mūsu dvēseles ceļš, kas sen zināms mūsu tautai un nav aizmirsts arī tautas dziesmās, – uzsvēra ģimenes galva.
Koncertā Vītolu ģimene izpildīja latviešu tautas dziesmas, pašu sacerētās dziesmas, kā arī latviešu un ārvalstu autoru kompozīcijas. – Neesam saslimuši ar lielummāniju, braucam, kur mūs aicina, un mēģinām pierunāt vietējos cilvēkus līdzdarboties kopā ar mums, – atvērtību dziesmai un publikai pauda Jānis Vītols. – Nav svarīgi, cik smalki dziesma ir apdarināta, cik pareizi pēc notīm izdziedāta, galvenais ir dziesmas piepildījums. Visur, kur ierodamies, dziedam tās puses dziesmas, iekustinām konkrētās puses ļaudis dziedāt savas dziesmas mums līdzi.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 16.03.2010.
Autore: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto