Piektdien, 13. novembrī, pulksten 16 atklāsim Ērikas Aļeksejevas eļļas gleznu izstādi.
Dzīvespriecīga, skaļi smejoša – tādu viņu pazīst skolēni Cesvaines vidusskolā, agrākie un tagadējie kolēģi un domubiedri.
Šoreiz redzēsim, kā viņa izpaužas gleznojot.
Pati par sevi Ērika stāsta: „Esmu dzimusi 1963. gada decembrī. Mācījos Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā par mākslinieci noformētāju, vēlāk Daugavpils Universitātē ieguvu vizuālās mākslas un rasēšanas skolotāja kvalifikāciju. Esmu strādājusi VŠLA Cesvainē par mākslinieci noformētāju. Sešus gadus strādāju Cesvaines mūzikas un mākslas skolā kopā ar brīnišķīgiem kolēģiem, tagad –
vidusskolā par vizuālās mākslas skolotāju, jau astoto gadu esmu arī klases audzinātāja – šogad mēs esam 12… visforšākie."
Jautāju: „Visi šie darbi un ģimene prasa daudz enerģijas. Kā atrodi ceļu, laiku gleznošanai?"
Ērika: „Esmu bagāta. Man ir 4 dēli un 2 mazbērni. Vairāk vai mazāk ar radošām lietām nodarbojos visu laiku. Arī tad, kad it kā nekur nestrādāju, bērni bija mazi. Tad pa naktīm gatavoju dažāda veida apsveikumus, knibināju sīkus darbiņus. Vispār – nakts ir mans laiks, bet no rīta patīk pagulēt.
Aktīvāk sāku gleznot plenērā „Laisma". Kopš 2003. gada regulāri piedalos radošo kolēģu saietos. No visām lietām un niansēm mākslā man patīk spēle ar krāsu. Tā vienkārši – priekam. Kad gleznoju, aizmirstu visu, esmu es un manas domas, izjūtas, krāsas, audekls… un Dievs vienmēr tepat."
Pirmā Ērikas personālizstāde Madonas muzejā veidota tikai no eļļas gleznām. Citai reizei paliks grafikas, zīmējumi, akvareļi.
Autore: INESE JAKOBI