Sausnējas novadpētniecības muzeja „Līdumi" ēka pēc paveiktajiem rekonstrukcijas darbiem var lepoties ar jaunu jumta segumu, nomainītiem logiem, izremontētām un renovētām otrā stāva ekspozīcijas telpām.
9. novembrī notika renovētās ēkas atklāšana, kurā piedalījās Ērgļu novada pašvaldības un Sausnējas pagasta pārvaldes vadītāji, kā arī vietējie interesenti. Rekonstrukcijas darbus veica SIA „AG Jumti" par kopējo līguma summu – Ls 21 899,65 (bez PVN). Lauku attīstības programmas „Pamatpakalpojumu iedzīvotājiem uzlabošana Ērgļu novadā" ietvaros muzeja ēkas rekonstrukcijā ar 85 procentiem no kopējā finansējuma piedalījies Eiropas fonds, bet 15 procentu no finansējuma segusi Ērgļu novada pašvaldība.
– Padarīts ir tik, cik vajadzēja, un vēl nedaudz pa virsu, – laikrakstam atzina muzeja vadītāja Ilga Kronīte. – Sausnējas pagasta pārvaldes vadītāja Liena Kārkliņa deva cerību, ka nākamajā gadā dos zaļo gaismu 1. stāva remontam, jo zem muzeja telpas ir pagrabs un mēs ļoti salstam.
Ilga Kronīte muzejā strādā četrus gadus, pirms tam viņai bijusi „kolhoza ēra" – strādājusi par sekretāri un kadru inspektori. Muzeja dvēsele daudzus gadus bija aktīvā novadpētniece Marija Šmite. – Kad viņai bija par grūtu, uz „Līdumiem" atnācu es, – komentēja Ilga Kronīte.
Par paveiktajiem renovācijas darbiem vadītāja teica: – Ja būtu zinājusi, ka tāda jezga, diez vai būtu dūša ko tādu kustināt. Kad viss ir padarīts, esmu vairāk nekā gandarīta.
1. stāva telpā ekspozīcija ir saglabāta kā līdz šim: tajā atspoguļoti Sausnējas ievērojamie novadnieki, sākot ar Jāni Zālīti – pirmo LR aizsardzības ministru, līdz pat aktierim Gunāram Placēnam.
2. stāva ekspozīcija pēc pārmaiņām ēkas renovācijas procesā ir iekārtota citādi. Vecajā vietā palikušas vienīgi stelles un rakstnieka Valda istabiņa. Pārējos priekšmetus Ilgai Kronītei palīdzējušas izvietot vietējās kultūras darba organizatores Valija Lele un Inese Leiboma.
– Otrā pasaules kara laikā fronte Sausnējas pusē stāvēja trīs nedēļas, apkārtējās mājas tik ļoti tika postītas, ka maz kas no tām palika pāri, – ar nožēlu bilda muzeja vadītāja. – Pa kripatiņai viss ir savākts, un svarīgi, ka ekspozīcijā nav nekā no svešiem pagastiem, nav pakaļdarinājumu, visi priekšmeti ir oriģināli.
Kopumā reģistrēts ap 600 priekšmetu, aptuveni trešā daļa vēl esot jādokumentē.
Lai gan ēkas 2. stāvs nav apkurināms, tas ir nosiltināts un ar griestu dabisko apgaismojumu. Muzeja vadītāja lepojas, ka izdevies saglābt manteļskursteņa pamatu – tas izskatās dekoratīvi un caur to nolasāma ēkas vēsture.
Gaišā piemiņā tiek turēti tie sausnējieši, kuri 1941. un 1949. gadā bija spiesti doties izsūtījumā, tur gāja bojā vai atgriezās dzimtenē. Piemiņas stūrītis represētajiem, kas līdz šim atradās muzeja 1. stāvā, nu pārvietots uz ēkas 2. stāvu.
Tā kā tieši šajā ēkā 19. gadsimtā mitinājās dārznieka ģimene, kur 1865. gadā pasaulē nāca nākamais rakstnieks Valdis, atsevišķa telpa veltīta „Staburaga bērnu" autoram.
– Šādi varēja izskatīties arī tolaik, – komentēja Ilga Kronīte. – Koka gulta, šūpulis, skapis – mēbeles, kas savāktas no apkārtējiem.
Neapšaubāmi, ka muzeja ekspozīcija ir pateicīga vieta literatūras un vēstures stundu bagātināšanai, vaicāju, vai ekskursanti muzejā iegriežas bieži.
– Šogad mums bija maz ciemiņu, jo visi, garām braucot, redzēja, ka jumta ēkai nav, notiek remonts, – atklāja vadītāja. – Esam ar lielu cerību, ka reiz tiks noasfaltēts ceļa posms Pļaviņas-Ērgļi, tad gan ekskursanti pie mums brauktu vairāk. Visos ceļvežos esam iekļauti: cilvēki apskata Odzienu, iegriežas pie mums, dodas uz Ērgļiem.
Miers un labestības aura valda Sausnējas muzejā, atvadoties gan Ilga Kronīte izmeta nelielu intrigu. „Mums ir arī savs spociņš. Pirms trim gadiem mūžībā aizgāja muzeja apkopēja. Pavadījām viņu pēdējā gaitā, viss bija godam, bet pagāja pusgads, un, cauri zālēm ejot, dzirdu, ka viņa mani sauc. Reizēm arī durvis neturas ciet, kliņķis tā vien noliecas uz leju. Bet bail man nav, no laba cilvēka nav jābaidās, un Maija bija labs cilvēks."
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto