Mūsu laikraksta fotožurnālista Oļģerta Skujas dzejas grāmatas „Lauskas laikā" atvēršana Madonas novada bibliotēkā arī „Stara" ģimenei bija pacilājoši svētki. Kolēģa dzejisko vārdatrašanas prasmi esam redakcijā baudījuši ne reizi vien. Nu grāmatā iesiets viņa personiskajā laikā sajustais, pārsijātais – liegas un durstīgas sastrēgumstundas, kas uzarušas dzejai atvērtu dvēseli.
– Maza skaudība, ka grūtajos krīzes laikos, kad jādomā, kā ar visiem darbiem tikt galā, Tu atrodi laiku rakstīt dzeju, – Oļģertu Skuju viņa grāmatas atvēršanā uzrunāja laikraksta galvenā redaktore Baiba Miglone. – Tava dzeja ir īpaša mums visiem, un, iespējams, tā strādā arī otrādi – tā palīdz dzīvot pirmkārt Tev pašam.
Redaktore iezīmēja, ka starp Oļģerta dzejas rindām iespējams lasīt mūsu ikdienu, jo „katras Tavas dienas virsuzdevums ir uzrakstīt kādu atziņu dzejā." Līdz ar to pierakstos parādās mūsu valstī notiekošais, dokumentēts tiek esošais, pretrunu pilnais Latvijas laiks. – Kādam tas palīdzēs saņemties, kādam – atvērt acis un redzīgāk paskatīties, kas notiek, kādam tas vienkārši sariesīs acīs asaras, – novēlot jaunajai grāmatai labu ceļavēju, lasītāju dvēseles vibrācijas paredzēja Baiba Miglone.
Sarīkojuma vadītāja Sarmīte Radiņa uzsvēra, ka šis ir pirmais pasākums, kas notiek ne vairs Madonas rajona, bet Madonas novada bibliotēkā. Šifrējot krājuma nosaukumu, Sarmīte Radiņa teica: – Ar lauskām laikā ir tā, ka katrs dzejolis ir kāda lauska cilvēka mūžā un viņa laikā. Grāmatā sadūrušies visi lauztie stariņi kopā, bet tie neradīs sāpes un skumjas, jo tā kopumā ir jauka un sirdij mīļa grāmata.
Rindas no jaunā dzejoļu krājuma klausītājiem dāvāja Bērzaunes dramatiskā kolektīva pārstāvji. Skanēja Oļģerta Skujas dzeja mazo bērzauniešu redzējumā, bet kolektīva režisore Ineta Zvirgzdiņa piemetināja, ka ar jauno grāmatu ir iepazinusies arī dramatiskā kolektīva vecākā paaudze. „Mūsu vērtējums ir tāds, ka te dzejoļi ir kā oļi, kas iegulst plaukstā, sasilst un runā par mīlestību. Tās ir lauskas, kas nedaudz duras un smeldz, bet tām ir arī vajadzīgā ironijas deva."
– Grāmatā nav izkārtojuma nodaļās, nav atdalīti liriskie dzejoļi no kareivīgajiem, tās ir lauskas par visu bez īpašas atlases, – savu skatījumu par jauno izdevumu pauda autors Oļģerts Skuja. – Tā kā rakstu katru dienu, tas ir jautājums, vai visu uzrakstīto var saukt par dzeju. Man tā ir milzīga dienasgrāmata, kur nereti iznāk arī kas vispārināts, kaut liela daļa ir dziļi personiska.
Autora sniegumā auditorija klausījās visjaunākos dzejoļus – tos, kas tapuši pēc grāmatas „Lauskas laikā" izdošanas. – Ar liriskajiem dzejoļiem pēdējā laikā kaut kā nesanāk, – neslēpa Oļģerts Skuja. – Par spīti tam, ka radio un TV pārraides iesaka grūtajos laikos sniegt vienīgi labas emocijas – tās tad sakārtos to, ko nespēj sakārtot mūsu valdība. Jūtot ap sevi cilvēkus, kuriem ir daudz grūtāk nekā man, lirika diemžēl nesanāk…
Lēni un pamatīgi, mažoru mijot ar minoru, sarīkojumam savu pienesumu sniedza Madonas mūzikas skolas skolotāja Artura Kloppes audzēkņi Reinis un Kārlis Jurkovski. Mežraga skaņu bagātināti, savus vēlējumus kolēģim izteica novada autori.
Aivars Aivieksts visiem atgādināja, ka Oļģerts ir fotogrāfs, bet pēc sirdsbalss – dzejnieks: – Pēc vaļaspriekiem viņš ir kulinārs, dārznieks, makšķernieks, muzikants, bet visām šīm hobiju niansēm cauri vijas viens – liela mērķī iešana.
Piemiņai Aivars dāvāja paša notvertu fotomirkli un sulīgu eseju.
– Kas attiecas uz Oļģerta dzeju, manuprāt, nav tik svarīgs šodienas pasākums, kā tas, ka viena no dzejnieka pamatsūtībām ir uzrunāt nākotnes garīgo telpu, – aizdomājās Gunvaldis Tarvids. – Esmu pārliecināts, ka Oļģerta dzeja spēs komunicēt ar lasītājiem vēl kādu gadsimtu pusotra uz priekšu.
– Man Oļģerta dzeja liekas izteikti vīrišķīga, – pauda Anita Skrjabe. – Ar pamatīgu latvietību, veselīgu humora dzirksti un trāpīgu ironiju. Var dažkārt neklausīties ziņas vai raidījumu „Kas notiek Latvijā?", bet vērīgāk palasīt Oļģerta dzeju. Starp rindiņām tur viss būs izlasāms.
Ēvalds Leons no Varakļānu novada izcēla šīs dzejas dabai tuvo noskaņu. – Šodien katra ābelīte no pirkstgaliem līdz pat matu galiņiem noliekusies tavā priekšā! – jūsmoja Oļģerta amata brālis.
– Laikā, kad daudziem jādzīvo nabadzībā – cilvēka godam necienīgos apstākļos, kad grūti atrast izeju, dzeja ir tā, kur varam pasmelties malciņu ticības, cerības, uzticības saviem spēkiem, – sakot pateicību kolēģim, dzīves skarbo pusi neaizmirsa Dzidra Bogatireva.
Madonas novada pašvaldības pārstāve Daiga Elga Ābola Oļģertu Skuju sveica ar paveikto rudens sakarā: – Madona, madonieši ir milzum lepni, ka rudens ražas laikā esam sākuši vākt arī dzejas ražu. Paldies par uzmundrinājumu, nedaudz – par kritiku, paldies par iedvesmu! Mēs visi pēc šīs dienas sajutīsim pateicību par to, ka mūsu vidū ir brīnišķīgs dzejnieks, mednieks, makšķernieks un fotogrāfs. Var tikai apbrīnot, cik vienam cilvēkam ir daudz spēka un enerģijas, un šajos grūtajos laikos mums visiem vajadzētu atrast enerģijas lādiņu, spēt nedienas nolikt malā un rast uzmundrinājumu arī savos hobijos.
Sveicienus svētkos Oļģertam nesa vēl daudzi laikabiedri. Prātā palika Madonas rajona padomes administrācijas kultūras darba organizatores Ingas Arājas teiktais: – Katram no mums ir savs Oļģerts Skuja, kāds viņu pazīst gadu, kāds – visu mūžu. Mūs bieži aicina mainīties, būt brīviem no atkarībām, bet es gribētu novēlēt, lai Oļģerts nemainās un lai mūsu atkarība no Oļģerta dzejas turpinās, cik iespējams, ilgi.
Autore: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto