Sestdien, 10. aprīlī, pulksten 14 Madonas muzeja izstāžu zālēs tiks atvērta Danutes Vēzes un Madonas bērnu un jauniešu centra vizuālās mākslas studijas „Ota" darbu skate.
– Negribu teikt, ka tas būs tikai mans uznāciens, – tiekoties pirms izstādes vernisāžas, sacīja Danute Vēze. – Izstādi pieteicu tāpēc, ka studijai „Ota" tuvojās 10 gadu jubileja. Inese Jakobi idejai piekrita, bet ar vienu nosacījumu, ka tajā jābūt arī maniem darbiem. Tā nu visā iekūlos…
Vaicāta raksturot bērnu rokrakstu, studijas vadītāja atklāja: – Ekspozīcijai atlasīšu darbus, kas ir priecīgi, viegli un parāda bērnu brīvību, domāšanu, nesaspringšanu.
Kad piebildu – bērnus radošai darbībai rosina skolotāja, Danute aizdomājās: – Es laikam ļauju viņiem būt brīviem, mudinu uz to, bet dažreiz jūtos arī kā viņu kalpone: nomainu papīru, atnesu ūdeni, jo bērnam, kad viņš ieiet radošajā procesā, pārējais neinteresē. Vēl svarīgi pamanīt un atņemt bērnam bildi īstajā brīdī, jo ikvienu darbu var arī pārstrādāt. Kad noņemu lapu, iedodu nākamo, bet bērns izdzīvo emocijas, un paveiktais rezultāts viņu nemaz tā neinteresē. Viņš atkal sāk jaunu piedzīvojumu, jaunu darbu.
Izstādes ekspozīcijā skolotāja iekļaus ap 30-40 bērnu veidotos darbus, sākot no 4 gadu vecu autoru uzplaiksnījumiem līdz vienpadsmitgadīgu skolēnu veikumam.
– Tas ir nesamākslotākais vecums, – raksturoja Danute. – Pēc tam klāt summējas dzīves pieredze, dažādas ietekmes, un tad, manuprāt, svarīga ir izglītošanās mākslas skolā. Es pati mazāk sevi redzu kā pedagogu, drīzāk strādāju kā māksliniece. Bet darbā ar audzēkņiem vienmēr nepieciešams arī sagatavoties – izvēlēties tehniku un konkrētu uzdevumu. Kad bērns pie tā ķeras, kļūst radošs, uzdevums nereti gan aiziet uz citu pusi.
Tā kā izstādei likts nosaukums „Mājas cilvēkiem un putniem", vaicāju, kā konkrētā tematika atspoguļosies Danutes darbos.
– Mani darbi par to vēstīs attālināti, – atzina autore. – Tēmas ziņā bildes drīzāk iekļaujas šā gada Mākslas dienu moto: „Es tieši uz ielas eju tev klāt,/ es gribu ar tevi parunāt." Figūras negleznoju, kaut dažreiz cilvēku sejas bildēs vēlos ielikt. Manos darbos pamatā redzamas abstraktas kompozīcijas; strādāju ar akrilu un eļļu.
Vaicāta, kā autore jūt pati savu darbu pabeigtības momentu, Danute atklāja: – Darbu beidzu tad, kad beidzas iedvesma. Ja sajūsma pamet negaidīti, bildi lieku malā. Dažreiz meita stāsta par sevi – lai dejotu, viņai nepieciešama sajūsma, ar mani ir līdzīgi – kad gleznoju, man vajag milzu prieku. Ja tā nav, darbs iznāk amatniecisks, tad labāk ķerties pie tamborēšanas vai darīt citus lietišķos darbus.
Kad ierunājāmies par vidi, kurā strādā Danute, viņa stāstīja: – Gleznoju mājās, šim nolūkam iekārtota viena istaba. Tā nav aizslēgta, tajā var ienākt, bet ģimene parasti netraucē. Dažreiz okupēju arī lielo istabu, kur ir lielāki logi, līdz ar to – vairāk gaismas.
Uzstādījumus Danute neizmanto, kaut apzinās – skatītājiem vērot atpazīstamus priekšmetus būtu vieglāk. „Vai tā ir vāze, sejas daļa vai kas cits, bet skatītājam tas raisa asociācijas, viņš no tā veido savu stāstu. Diemžēl man tas nesanāk. Kādreiz gleznojot bildē ielieku acis vai ko citu, bet pēc tam tas šķiet lieki, un parasti šīs vietas aizkrāsoju. Izvēlos abstrakto, kas ļauj katram pašam aizdomāties un meklēt savu asociāciju."
Tāpat māksliniece raugās citu darbos – viņai patīk pētīt nevis reālistiskas kompozīcijas, bet tīri nosacītas. – Jau kopš skolas gadiem man labāk patīk abstraktas bildes, patīk Edvarda Grūbes, Rūdolfa Piņņa darbi. Pinnis patika arī bērnībā. Tēta brālis bija vācis materiālus par mākslinieku un stāstīja par viņu man. Tā kā Pinnis nāk no Lubānas, bet es dzīvoju Jaungulbenē, turpat pāri purvam jau tas bija. Protams, mācoties skolā, pedagogi liek zīmēt reālus uzstādījumus – arī es Lietišķās mākslas vidusskolā gleznoju cilvēku figūras, klusās dabas. Bet tas ir tāpēc, ka skolotājam tā vieglāk mācīt, – komentēja Danute, piebilstot, ka mazi bērni gan ir „riktīgi abstrakti", viņi ir kā starpnieki, burtiski lido. Kad izaug lieli, nolaižas uz zemes un kļūst reālistiski.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 06.04.2010.
Autore: INESE ELSIŅA
AUTORES foto