Aizvadītajā sestdienā, pateicoties Madonas rajona pašvaldības administrācijas sadarbībai ar Francijas Kultūras centru, Madonas kultūras namā koncertēja Stefans Oliva (klavieres) un Žans Marks Folcs (klarnete) no Francijas.
Viņi atskaņoja Šūmaņa romances, Džona Koltreina „Naima", skaņdarbus no Albāna Berga Opus Cing, Teloniusa Monka Misterioso, skaņdarbus no programmas „Pandora", kas iestudēta Châtelet teātrī.
21. septembrī abi mākslinieki Madonas mūzikas skolas Laimas zālē sniedza meistarklases, ar tulka Viestura Rikveiļa palīdzību sniedzot atbildes uz mūzikas skolas pedagogu jautājumiem.
Novērtē ar apbrīnu
Vēlreiz noklausīties izcilo improvizatoru priekšnesumu Madonas mūzikas skolā bija pulcējušies pūšamo instrumentu skolotāji: Andrejs Cepītis, Viktors Trops, Uldis Deigelis, Jānis Rijnieks, Artūrs Grandāns, kā arī skolas administrācija un daži klavierskolotāji un audzēkņi.
Kā atzina iestādes direktora vietniece Ingrīda Gailīte, koncerts Madonas kultūras namā bija sevišķs, ļoti netradicionāls un interesants. „Mūzika bija tik meditējoša, ka pat nepamanīju, kā klarnete tika nomainīta uz basklarneti."
– Spilgti mākslinieki, kārtīgi meistari, – savās pārdomās par dzirdēto ar „Staru" dalījās arī skolotājs Andrejs Cepītis. – Uz Madonu atbraukuši mūziķi ar lielo burtu. Ļoti grūti no šī priekšnesuma ko pārņemt, jo mākslinieki ir īsti profesionāļi, kam jāspēlē daudz lielākām zālēm un daudz audzinātākai publikai. Madonai šis koncerts bija nedaudz par smagu un profesionālu, kaut iedvesmu un prieku no tā varēja gūt pārpārēm. Perfekts ansamblis, izcila saspēle, sarežģīta mūzika, kur savijušās džeza tēmas, nedaudz modernās mūzikas – nopietni klausāms priekšnesums. Lai mūziķus pilnībā novērtētu, jābūt sagatavotai publikai, kas pārzina mūzikas stilus un komponistus.
Skolotājs neslēpa, ka sintezēta mūzika šodien tiek atskaņota visapkārt – gan festivālos, gan koncertos, un tas pats par sevi nav jaunums. „Svarīgi, ka šie mūziķi ir virtuozi nevis tehnikas pēc, bet savu virtuozitāti viņi izmanto, lai pateiktu domu, paustu savu personisko pārliecību."
Andrejs Cepītis izteica nožēlu, ka pirms koncerta nebija izsmeļošākas informācijas par abiem māksliniekiem, jo gribējies zināt, vai viņi praktizē arī kā pedagogi, kur īsti dzīvo un strādā. „Francijā mūzikas pedagogs ir prestiža profesija, labi apmaksāts darbs. Tur pedagoga darbu nereti grūti dabūt pat augstas raudzes mūziķiem."
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 22.09.2009.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto