13. janvārī, kad pēc pareizticīgo kalendāra skanēja 2008. gada pēdējie akordi, Cesvaines vidusskolas zālē otro reizi koncertu sniedza Maskavas vīru koris „Pravoslavnije pevčije".
Kopš 1998. gada pēc Hermaņa Brauna fonda uzaicinājuma koris „Pravoslavnije pevčije" pastāvīgi koncertē Rīgā un citviet Latvijā.
Atšķirībā no koncerta pērn, Zvaigznes dienā, šoreiz Cesvainē apmeklētāju bija mazāk, jo daudzus mājās bija atstājis ceļošanai dramatiskais laiks: lija lietus, kas turpat acu priekšā pārvērtās apledojušā ceļa segumā. Līdz ar to liezērieši un citi lauku ceļu ļaudis bija spiesti piekāpties un nepakļaut sevi riskam.
Tomēr tiem, kas uz koncertu atbrauca, Cesvaines vidusskolas zālē dzirdētais vilties nelika. Rietumeiropas muzikālajās aprindās krievu baznīcas koru dziedāšana allaž radījusi neslēptu sajūsmu. Tas attiecināms gan uz basso profondo – krievu oktāvistu – majestātismu, gan tenoru izkoptajiem solo dziedājumiem. Taču ne jau balsu salikums vien ir kora pievilcības noslēpums. Vispirms jāatceras, ka uzstāšanās ir lūgšana, slavējumi un garīga meditācija, kurā klausītājiem dota iespēja līdzi būt. Turklāt pāri visam nostrādā krievu tautas dvēsele, dziedāšanas kaisme un tradīcija, kuras saknes aizstīgo teju aizlaikos.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 17.01.2009.
Autore: INESE ELSIŅA