Adīnas Ķirškalnes dzejas vārsma droši vien ieskanējās ne viena vien rajona latviešu valodas skolotāja sirdī, dodoties uz visu laiku gaišāko prātu novadu – Vecpiebalgu – un atceroties ceļojumu kopā ar dzejnieci pirms gadiem divdesmit.
Skolu tradīcijas Vecpiebalgā aizsniedzas nu jau vairāk nekā 300 gadu garumā. Šodien vidusskolā mācās 432 skolēni no vairāk nekā 20 pagastiem, audzēkņiem tiek piedāvātas 3 izglītības programmas (humanitārā, eksaktā un vispārizglītojošā), kā arī plašas iespējas sportā un mākslinieciskajā pašdarbībā radošas personības attīstībai. Pēc pagājušā mācību gada rezultātiem Vecpiebalgas vidusskola lauku skolu grupā ir 5. skola valstī.
Kā bagātā kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības nodot jaunajai paaudzei, kā iesaistīt un rosināt skolēnus sava novada izpētei? Kā runāt par dzeju ar skolēniem? Vai tā prātam vai sirdij domāta, kā noturēt līdzsvaru starp mākslu un zinātni, nepazaudējot pašu dzeju? Šie bija daži no jautājumiem, par kuriem runāja Vecpiebalgas latviešu valodas un literatūras skolotājas Gunta Riža, Vizbulīte Kalniņa un Ilona Strelkova. Skolotājas ir izstrādājušas savu programmu literatūras mācīšanai, kā galveno izvirzot atsevišķu tēmu un tās apgūšanai izvēloties vairākus daiļdarbus, arī sava novada autoru darbus. Skolēniem dota iespēja individuālam darbam un savai izvēlei, apgūstot vienu vai otru tēmu. Piedalīšanās literārajos un Vidzemes Augstskolas rīkotajos konkursos, zinātniski pētnieciskais darbs par novada vēstures un literatūras tēmām, izziņas taku veidošana, pārgājienu maršrutu apraksti, novada teiku un nostāstu pieraksti, skolas organizētais Kronvaldu Ata literārās prēmijas konkurss jau 20 gadu garumā, daudzpusīga sadarbība ar 4 Vecpiebalgas muzejiem ir tas, kas veido stabilitāti, pamatīgumu un pēctecību kultūrmantojuma saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm.
Interesanti, ka šajā skolā īpaši tiek domāts par zēniem. Tāpēc nav brīnums, ka skolas dzīves vadīšanā liela teikšana puišiem.
Daudz tiek runāts par skolēnu formām – vajag vai nevajag? Vecpiebalgas vidusskola lepojas, ka viņiem tādas ir.
Autore: MĀRĪTE BREIKŠA
AUTORES foto