Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, Cesvaines pils un rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs "Braki" Ērgļos pagājušajā gadā bijuši apmeklētākie mūsu rajona apskates objekti. Tas noskaidrots Madonas rajona tūrisma nozares statistikas datu apkopojumā, ar ko iepazīstināja Madonas rajona padomes Vidzemes RIC galvenā speciāliste tūrisma jomā Sanita Soma.
Pēc pārdotajām biļetēm var izskaitļot, ka Madonas muzeju pērn apmeklējuši 21 489 apmeklētāji, Cesvaines pili – vairāk nekā 10 000 interesentu, bet "Brakos" paviesojušies 8012 tūristu. Tas, ka pirmajā vietā ir Madonas muzejs, liecina par to, ka ikvienam Madonas viesim cenšamies parādīt muzeja izstāžu zāles, kur allaž ir tematiskās ekspozīcijas, mākslinieku darbu skates.
Pagājušajā gadā tūrisma uzņēmējiem tika izsniegtas anketas, pēc kuru datiem tika apkopoti statistikas rādītāji 2007. gadā. Sanita Soma, analizējot anketas, secinājusi, ka pagājušajā gadā tūrisma apskates objektu apmeklētāju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaudzis par 9%, sasniedzot skaitli 86 845. Toties, salīdzinot ar 2006. gadu, nakšņotāju skaits ir samazinājies par 2,3% – pērn naktsmītnēs tika uzņemti 32 768 nakšņotāji.
– 2007. gadā Madonas rajonā tūristus uzņēma 9 muzeji, 8 labiekārtoti dabas objekti, 8 pilis un muižas, 7 mākslinieku un amatnieku darbnīcas, 9 interesantas privātas saimniecības. 97% no visiem apskates objektu apmeklētājiem ir bijuši Latvijas iedzīvotāji, 3% – ārzemju tūristi – pārsvarā viesi no Vācijas, Krievijas un Lietuvas. Vairāk nekā 60% apmeklētāju ir ieradušies kā organizētu skolēnu vai kolektīvo grupu ekskursiju dalībnieki, – vēsta statistikas apkopojums.
Nakšņotājiem 2007. gadā Madonas rajonā tika piedāvātas 52 dažādu tipu naktsmītnes, kuru kopējais gultasvietu skaits sasniedza 1233 vietas. Populārākās naktsmītnes – "Mārcienas muiža", viesnīca "Ērgļi", viesnīca "Madona", Ērgļu arodvidusskolas dienesta viesnīca. Pērn tika atvērtas 11 jaunas naktsmītnes. Sanita Soma vērtēja, ka šis faktors nozīmīgi ietekmēja konkurences pieaugumu izmitināšanas uzņēmumu vidū.
Viens no nakšņotāju skaita samazināšanās cēloņiem bija klimatiskie apstākļi, kas nelabvēlīgi ietekmēja slēpošanas sezonas garumu un līdz ar to arī pieprasījumu pēc rajona naktsmītnēm ziemā. 91% no kopējā nakšņotāju skaita bija Latvijas iedzīvotāji, bet 9% – ārzemju tūristi, visvairāk no Vācijas, Lietuvas, Igaunijas, Francijas un Krievijas.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto