"No smilgas uz smilgu
Audējs sudrabu velk.
Es arī tāpat
Uz nākamo dienu stīdzu."
(A. Līce)
Skats no malas
Par sudraba vilcēju no smilgas uz smilgu vēlos nosaukt katru Grāmatu svētkos Cesvainē satikto novadnieku un viesi. Jo – diena bija piepildīta, bagāta, daudzveidīgas iespējas piedāvājoša.
Īstenībā Grāmatu svētki Cesvainē jau risinās otro nedēļu: 26. martā ciemos pēc Cesvaines bibliotēkas vadītājas Vēsmas Noras ielūguma bija ieradies olimpietis Māris Štrombergs, kas 3. aprīlī nevarēja te būt. Savukārt 1. aprīlī Cesvaines kultūras veicināšanas biedrība (CKVB) atvēra jaunāko S. Dāboliņas veidoto J. Sārņa grāmatu "Cesvainei. Bērnībai. Mīlestībai". Todien interesenti tikās ar autoru un ilustratoriem – skolēniem, kas jauno izdevumu saņēma paši pirmie. Nu jauno grāmatu kopā ar citiem CKVB izdevumiem varēja iegādāties ikviens svētku dalībnieks, kam interese par Cesvaini. Un, jāteic, pirka arī. Svētkos katrs kaut ko guva: cits nopirka jaunu grāmatu sev, bērnam, mazbērnam no plašā daudzo grāmatu apgādu klāsta, bet vēl kāds to laimēja loterijā; dažs labs pirmoreiz pabija jaunajā vidusskolas ēkā (vestibilā, aulā); atbraukušie skolēni un pieaugušie no daudzām Madonas rajona vietām pilī, muzejā, dīķa mājā vēroja lēnu, bet pamatīgu atdzimšanu. Izvēlīgākie sudraba vilcēji atvilka uz savas sirds trauslāko smilgu kambarīti dzejnieču Elīnas Līces un Andas Līces, kā arī dramaturģes un Valmieras teātra direktores Evitas Sniedzes gaismas stīdziņas un ietina savā sirds krātuvītē dziļi jo dziļi – tik bagātas bija šīs tikšanās. Un kur tad vēl skolēnu, jauniešu tikšanās un darbošanās… Ja jānosauc svētku vājākais mezgls, tā bija publiskā diskusija par tūrismu. Tā nu bija tikai dažu deputātu "zīmēšanās"…
Patika, ka daži pagasti bija kupli pārstāvēti. Patika, ka daļa skolotāju šajos svētkos bagātināja gan sevi, gan savus skolēnus, īpašs prieks par Aiju Andersoni, Lubānas vidusskolas skolotāju, kas palīdzēja uzturēt možu, dzīvīgu garu sarunās ar vārda māksliniecēm, vienlaikus paspējot lielajā kladē atzīmēt svarīgāko. Sevišķi daudz viņa (un katrs klausītājs) bagātinājās no E. Sniedzes stāstītā par Valmieras teātri, par Rīgas, igauņu, lietuviešu teātriem, par klasiskās un mūsdienu dramaturģijas iestudējumiem, par režisoriem, aktieriem, citiem teātra dzīves veidotājiem (pat par Valmieras teātra runci). Kļuva jo līksmi, gaiši ap sirdi par Evitas Sniedzes, savējās savā Jaunu dienu zemē (K. Sebra ieviests apzīmējums Cesvaines vidusskolai), panākumiem teātra dzīves dzīvināšanā Valmierā: "Mēs jūtam – skatītājs mūs mīl. Mums krīzes nav. Ir darbs, pašcieņa, labvēlība un sadarbošanās visos līmeņos, arī ar pilsētas domi."
Līdzīgi svētkos darbojās Ginta Libeka, Cesvaines vidusskolas sākumskolas skolotāja, kuras 4. klase bija ne mazāk aktīva kā todien, 26. martā, kad jaunās skolas auls skanēt skanēja no skolēnu jautājumiem olimpiskajam čempionam BMX trasē Mārim Štrombergam, viņa tētim Guntaram Štrombergam, Cesvaines vidusskolas absolventam, un trenerim Ivo Lakučam. Arī Grāmatu svētkos G. Libekas skolēni bija vērīgi, darbīgi, jo būšot jāraksta domraksts par guvumu.
Skaisti! Vērojot, cik kāri katru dzejnieču un dramaturģes vārdu tvēra Ingrīda Gailīte, Madonas mūzikas skolas skolotāja, un cik sirsnīgi viņa pateicās viešņām, pārņēma izjūta, ka "vārdi elpo uz lūpām" un ka taps jauni skaņdarbi. Bet, kad pateicības vārdus Andai Līcei cēlās teikt pensionētais bioloģijas skolotājs Ilmārs Puriņš, šķita, ka daudzi klātesošie bija viņam īpaši pateicīgi, jo diez vai kādam labāk izdotos izteikt lauku cilvēku apbrīnu un cieņu. Dzejniece tika aicināta veidot savu aforismu krājumu.
Gaidīsim! Tāpat kā gaidīsim nākamos Grāmatu svētkus. Rīkosim biežāk tos paši savās mājās, negaidot mudinājumu no augšas.
Autore: ILGA HOLSTE
Cesvainē
OĻĢERTA SKUJAS foto