13. novembrī Rīgā, bērnu un jauniešu centra „Altona" zālē, tika svinēta dzejnieka Ojāra Vācieša 76. dzimšanas diena un tika pasniegta Ojāra Vācieša literārā prēmija.
Šajā vietā 1972. gadā tika atklāts arī Ojāra Vācieša muzejs, kas atrodas Pārdaugavā, dzejnieka memoriālajā dzīvesvietā. Ojāra Vācieša prēmiju pirms 7 gadiem kopā ar Carnikavas domi nodibināja Ādažu pašvaldība. Svinīgajā sarīkojumā uzstājās dzejnieks Jānis Peters, Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Normunds Breidaks. Viņš arī uzsvēra, ka prēmija dibināta ar mērķi atbalstīt dzeju kā spēku, kā īpašu uzrunas veidu. – Ja Ojāra Vācieša dzeju katru rītu kaut vienu pantiņu izlasītu mūsu politiķi un ministri, Latvijas valsts šodien būtu citāda, mēs nebūtu situācijā, kāda ir šobrīd, – uzsvēra pašvaldības vadītājs. Viņš arī aicināja jaunos talantus rakstīt dzeju un izdotos krājumus iesniegt žūrijai, jo „prēmijas pasniegšanu kā tradīciju turpināsim, neraugoties ne uz ko".
Šogad Ojāra Vācieša literāro prēmiju ieguva Edvīns Raups par dzejoļu krājumu „Putn", ko izdevis J. Rozes grāmatu apgāds. Izsakot pateicību abām pašvaldībām, Edvīns Raups atgādināja, ka vienīgais, kas globalizācijas laikā kādai teritorijai piešķir atšķirību, ir valoda un kultūra.
Konkursa komisija piešķīra arī veicināšanas balvu Gundegai Salnai par dzejoļu krājumu „Sarmoti ziedi".
Noskaņu sarīkojumā ar Ojāra Vācieša dzejas lasījumiem papildināja aktieris Juris Bartkevičs, saksofonu spēlēja Niks Gothems, dziedāja jauniešu koris „Daugaviņa" diriģenta Kārļa Beinerta vadībā. Novembris ir Ojāra Vācieša mēnesis. Vairāk lasīt, runāt par grāmatām, tā sev un citiem atgādinot par grāmatas nozīmību cilvēka dzīvē, aicināja organizatori.
Ojāra Vācieša literāro prēmiju piešķir reizi divos gados par dziļi patiesu garīgu dzeju, lai atbalstītu latviešu dzejnieku jaunradi un jauno autoru devumu dzejā. Prēmijas fonds ir 1000 latu.
Autore: INESE ELSIŅA