Svētdien, 9. maijā, Māmiņu dienas rītā, Mētrienas tautas nams pulcēja piecpadsmit Madonas novada mazos vokālistus, tradicionālā konkursa „Cālis 2010" dalībniekus.
Novada konkursā piedalījās Madonas pilsētas un apkārtējo pagastu vietējo konkursu laureāti. Viņus vērtēja žūrija: mūzikas pedagogi Dace Kalniņa un Artūrs Grandāns, kā arī Mētrienas pamatskolas direktore Melita Grudule.
Konkursa organizatori – Madonas novada pašvaldība sadarbībā ar Mētrienas pagasta pārvaldi – bija parūpējušies gan par pārsteigumiem un sveicieniem mazajiem vokālistiem, gan to, lai interesanti būtu visu paaudžu skatītājiem.
– Konkurss šogad bija patiešām labs, jo cālīši bija līmenī, – raksturoja žūrijas pārstāvis, Madonas mūzikas skolas skolotājs Artūrs Grandāns. – Daudz bija divgadīgu, trīsgadīgu un sešgadīgu bērnu. Deivids Bebers no Praulienas uzreiz sevi parādīja kā līderis, nodziedāja ļoti spilgti. Zēna tēvs Edmunds arī ir muzikants, konkursā dēlu atbalstīja ar ģitāras spēli. Tas bija pārliecinošs priekšnesums. Līdzās tam arī citi bērni bija labi sagatavoti, daudzus no viņiem varēja nominēt par novada cāli.
Vaicāts par dziesmu repertuāru, Artūrs Grandāns atzina, ka repertuārs bērniem bija atbilstošs, vienīgi daudzus iegāza fonogramma. „To žūrija uzsvēra arī bērnu vecākiem un vokālajiem skolotājiem, ka jāatrod piemērota fonogramma bērnam, nevis bērns jāpiemēro fonogrammai. Daudzreiz fonogrammas temps bija par ātru bērna tempam, arī toņkārta dažkārt nebija konkrētajam bērnam labākā. Ieguvēji bija tie bērni, kuriem pavadījumu spēlēja uz klavierēm, jo mūzikas skolotājs piemērojas bērnam, viņa tempam un īpatnībām."
Žūrijas pārstāvis akcentēja, ka šādos konkursos būtu ieteicams vienu dziesmu izpildīt vispār bez pavadījuma. Tad var dzirdēt bērna balsi, to novērtēt objektīvāk.
Fonogrammas nereti ir pārāk skaļas un neatbilstošas. Kopumā žūrija priecājās par bērnu sagatavotību un atzina, ka viņi ir nākamie mūzikas skolu audzēkņi.
– Ļoti daudzi iepriekšējo konkursu dalībnieki jau mācās mūzikas skolā, – neslēpa Artūrs Grandāns.
– Piemēram, Adrija Apine no Praulienas, vēl citi. Vienmēr šajos konkursos rosinām bērnu vecākus atnākt uz mūzikas skolu un pastrādāt – mūzikas skolā pastāv iespēja ar katru darboties individuāli, un tas ļauj labāk sagatavot bērnu mūzikas skolai.
Skolas pedagogs raizējās, ka iestājeksāmenos var novērot tendenci, ka dziedošo bērnu kļūst arvien mazāk. „Nereti uz iestājeksāmeniem atnāk nesagatavoti bērni. Ja ar viņiem pastrādā individuāli, viss vēršas uz labu. To nevar pārmest ne vecākiem, ne bērnudārzu skolotājiem, jo dziedāšanas stundu ir maz, skolotājam jāstrādā ar visiem bērniem. Lai iestātos mūzikas skolā, nepieciešams individuālais darbs."
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 15.05.2010.
Autore: INESE ELSIŅA
EMĪLA DESJATŅIKOVA foto