4. oktobra pēcpusdienā Madonas mūzikas skolas Laimas zālē notika tradicionālais Ziemeļvid-zemes pūtēju kameransambļa rudens koncerts.
Tie klausītāji, kuri pagājušogad jau iepazinās ar kameransambļa muzicēšanu, šogad koncerta apmeklējumam nebija mudināmi. Ziemeļvidzemes kameransamblis –
tā jau ir „kvalitātes zīme" gan muzicēšanas, gan skolēniem piemērotu komentāru ziņā. Ļoti saprotamā un uzskatāmā veidā mūziķi sniedz priekšstatu par klasiskā pūtēju kvinteta, kas kā žanrs pastāvēja jau no Mocarta laikiem, muzicēšanas tradīcijām.
Vispirms katrs no mūziķiem atraktīvi centās klausītājus iepazīstināt ar savu instrumentu. Viņi jokojot uzrunāja publikā esošos skolēnus par saviem „jaunajiem kolēģiem", atgādinot viņiem, ka pret savu instrumentu jāizturas ar lielu mīlestību un rūpību, ir jākopj un jāspodrina tas.
Kvinteta sastāvā pieci dažādu izmēru un tembru instrumenti: flauta, oboja, klarnete, fagots un mežrags.
Oboja ir instruments, ar kuru orķestrim vienmēr tiek uzdots tonis (la). Šim instrumentam pieskaņojas visi pārējie. Par obojas smalkumiem un to, kā ar juveliera veiklību pats spēlētājs pagatavo savam instrumentam mēlīti, pastāstīja obojiste Elīna Kuduma.
Savu virtuozitāti flautas spēlē un arī sarunā ar auditoriju demonstrēja Miks Vilsons. Viņš sniedza arī teikas versiju par flautas izcelsmi. Ganu dievam Pānam iepatikusies upju dieva meita Sīringa. Lai Sīringu pasargātu no nepievilcīgā Pāna, dievi nobūruši meiteni par niedri, lai viņa būtu sava tēva aizsardzībā. Pāns, noraudzījies, kā vējā žēli šūpojas niedre, noplūcis to un sadalījis 7 daļās, savēris tās kopā, izveidojot instrumentu, uz kura spēlējis mīlas pilnas melodijas. Klausoties, kā ragainais spēlē, instruments iesaukts par pāna flautu.
Cik izteiksmīga ir vijole stīgu instrumentu orķestrī, tik klarnete – pūtēju orķestrī. Ziemeļvidzemes pūtēju kvinteta meistarīgais skaņdarbu aranžētājs ir kvarteta klarnetists Valdis Drulle.
Fagots – lielākais koka pūšamais instruments. Pirmie fagoti 17. gs. Francijā bijuši vēl lielāki un neērtāki nekā šolaiku instrumenti. Ar tādu fagotu spējuši galā tikt tikai divatā: viens uz muguras nesis instrumentu, otrs tajā pūtis. Tikai vēlākos laikos instruments ticis sabīdīts īsāks. Fagotu koncertā spēlēja Intars Grīnbergs.
Visbeidzot – mežrags, ko atskaņoja Nacionālā simfoniskā orķestra vadošais mežradznieks, kurš darbojas arī ikgadējā starptautiskā jauno mežradznieku konkursa Ērgļos žūrijas komisijā. Arī viņš publikai tēlaini stāstīja par sava instrumenta priekšvēsturi, par meža radziņa praktisko pielietojumu. Tas kalpojis ne tikai medniekiem kā informācijas devējs par medījumu (katram putnam un zvēram bijis nosacīts signāls), bet noderējis arī kā vēstnesis faktam, ka pasts piegādāts, tāpēc nebrīnieties, ka uz pastkastītēm joprojām saglabājušies mežraga simboliņi. Starp citu, mežrags bijis viens no Mocarta mīļākajiem pūšaminstrumentiem, kuram viņš veltījis daudzus savus sacerējumus.
Visi pieci instrumentālisti krāsainā kopspēlē noslēdza koncertu. Ansambļa repertuārā klasika – Bahs, Hendelis, Mocarts, Grīgs. Pārdomāti un smalki veidota koncertprogramma. Pēc kameransambļa mūziķu izteikumiem, ne tikai publika, bet arī mūsu mūzikas skolas skaistā zāle iedvesmojusi ansambli tik baudāmam priekšnesumam.
Interesantākais tas, ka visi ansambļa dalībnieki, vēlēdamies sevi bagātināt ar citas nācijas muzikālajām tradīcijām, iestājušies Tallinas Mūzikas akadēmijas maģistrantūrā. Nu regulārie izbraukumi uz studijām Tallinā kvinteta dalībniekus vēl vairāk satuvinājuši un saliedējuši kopējai muzicēšanai. Ziemeļvidzemes kameransamblis vienmēr būs gaidīts mūsu skolā.
Autore: INGRĪDA GAILĪTE
Madonas mūzikas skolā