Vienmēr, kad uzzinām ko svarīgu un dziļu, noslēpumainu un lielu, gribas ņemt talkā iedvesmu un lupu, iedziļināties, pētīt un tad dalīties savā atradumā ar citiem. Cesvainē dzimušais „vētras un dziņu" kustības teorētiķis, spožais literāts Jākobs Mihaels Reinholds Lencs latviešu vēsturnieku, literatūrzinātnieku un literātu redzeslokā nonācis salīdzinoši nesen. Padomju laika dzelzs priekškars Lenca – šī „dūmakainā spīdekļa" – starojumu pašsaprotami slāpējis, turklāt Lenca radošā dzīve ritēja tālu no Latvijas, un viņa daiļrade oriģinālvalodā bija iepazīstama vien vācu valodas lietotājiem.
23. janvārī Cesvaines pilī notikusī konference „Jākobam Mihaelam Reinholdam Lencam – 260" arī plašākai sabiedrībai ļāva ieskatīties baltvācu dzejnieka, dramaturga un spilgtās kultūras personības dzīves un daiļrades ceļos. Pēc dzirdētā kļuva skaidrs, ka Jākoba Mihaela Reinholda Lenca vārds Cesvainei ir kā labs zīmols, kas līdzās izcilajam eklektikas paraugam – Cesvaines pilij, celtai pēc arhitektu H. Grīzebaha un A. Dinklāges projekta, ļauj Cesvaines vārdu skandēt un popularizēt Eiropas līmeņa kultūras kontekstā. Tikai pirms lepošanās un slavēšanās šī noslēpumainā titulfigūra jāiepazīst mums pašiem – J. M. R. Lenca vārds un slava, kas no Vidzemes pasaulē aizgājusi vistālāk, jāatsauc atpakaļ un jāatklāj sev.
Cesvainiete Kristīne Šulce, gatavojoties konferencei, laikrakstam neslēpa, ka Lenca atnākšanas ceļš Latvijā nav bijis viegls. Nezināmais, neatpazītais, pazaudētais, aizmirstais, tik ļoti šauram interesentu lokam zināmais dramaturgs palēnām ver durvis uz mums.
„Mūsu dzīvē ir neskaitāmas, neredzamas straumes, kas ievelk dziļi jūrā. Daudz reižu ar nejaušu vēja gaismu nācies tikt aizpūstiem tālu pasaulē, bet visi mēs zinām šo īpašo sirds sajūtu – atgriešanos mājas. Esi sveicināts, Jākob Reinhold Lenc, esi sveicināts atkal mājās – Cesvainē!"
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 27.01.2011.
Autore: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto