Vakar, 12. janvārī, mūžībā aizsaukts ilggadējais Nacionālā teātra vadošais aktieris, mūsu novadnieks Kārlis Sebris (1914- 2009).
Kārlis Sebris dzimis 1914. gada 18. februārī Sinolē pagasta rakstveža ģimenē.
No 1928. līdz 1932. gadam viņš mācījies Cesvaines ģimnāzijā. Vēlāk mēģinājis kļūt par lauksaimniecības fakultātes studentu, beidzis Zeltmata un Ernesta Feldmaņa dramatiskos kursus. 1938. gada augustā viņu kā 2. kursa studentu uzņēma Nacionālajā teātrī, kur aktieris pavadīja visus savus darba gadus.
65 darba gados viņš nospēlējis vairāk nekā 200 lomu gan teātrī, gan kino.
Kārlis Sebris ir atjaunojis Kārļa Ulmaņa „Draudzīgo aicinājumu", savu plašo bibliotēku atdāvinot skolām, to vidū – arī Cesvaines ģimnāzijai.
Kad 1994. gada 4. jūnijā Kārlis Sebris viesojās Cesvainē, savas skolas 75 gadu jubilejā, viņš citēja Hermaņa Zūdermaņa teikto, ka atmiņas ir vienīgā paradīze, no kuras mūs neviens nevar izdzīt ārā. To šobrīd varam aktualizēt arī paši, pieminot dižā aktiera atstāto mantojumu un aizdomājoties par izcilas personības lomu mazas tautas garīgajā dzīvē.
Kārlim Sebrim tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis un par mūža ieguldījumu teātra mākslā pasniegta Latvijas Teātra darbinieku savienības balva.
Par atvadīšanos no Kārļa Sebra plašsaziņas līdzekļi tiks informēti šodien, 13. janvārī.
Autore: INESE ELSIŅA