Sestdien, 18. decembrī, pulksten 18 esam aicināti uz Madonas pūtēju orķestra koncertu, kas notiks Madonas kultūras namā.
Īsi pirms muzikālā notikuma uz sarunu aicināju orķestra dalībniekus: Sandru Jāņekalni, Baibu Tilhenu un Robertu Gotlaufu.
Sandra ceturto gadu orķestrī spēlē klarneti un ceļu mūzikas pasaulē raksturoja īsi: – Madonas mūzikas skolā pabeidzu klavieru klasi, tad pie skolotāja Andreja Cepīša sāku spēlēt klarneti. Uzreiz tiku uzaicināta arī Madonas pūtēju orķestra sastāvā.
Baiba Tilhena piekto gadu orķestrī spēlē saksofonu. Vairākus gadus Baiba bija orķestra vecākā, nu ceļi aizveduši mācības turpināt Rīgā. Brīvdienās Baiba Tilhena kā ierasts atkal mēro ceļu uz Madonu, lai piedalītos orķestra mēģinājumos, kas notiek kinoteātrī „Vidzeme".
Roberts Gotlaufs spēlē saksofonu un orķestrī veido kolektīva pamatu, kas sastāv no 23 stiprā dzimuma pārstāvjiem.
Sarunu ar jauniešiem iesāku par gaidāmo koncertu. Cik svarīga viņiem pašiem ir lielā skatuve.
– Koncerti, protams, ir ļoti svarīga lieta, – apliecināja Sandra Jāņekalne. – Vecāki ir mūsu vislielākie fani, un no orķestra 50. dzimšanas dienas koncerta daudzi dzīvo vēl šobrīd. Toreiz pārsteidzām daudzus, ceram, ka arī šoreiz nenāksies vilties. Būs cita programma, citi skaņdarbi – visu repertuāru gatavojam no jauna.
Koncerta pirmajā daļā skanēs klasiskā mūzika, otrajā – populārā, tad skatītāji varēs dziedāt līdzi. Uzzinu, ka koncertā būs daudz solo skaņdarbu dažādiem instrumentiem: saksofoniem, klarnetēm. Un dabūt solistu kopā ar orķestri, tas visiem ir labs izaicinājums, kas iemāca jaunas prasmes.
Uz jautājumu, kas ir tā vilkme, kāpēc uz mēģinājumiem tiek braukts pat no Rīgas, Baiba Tilhena atzina: – Tas ir fantastiskais kolektīvs un mūzika, ko izpildām. Paldies diriģentam Andrejam Cepītim, jo viņš skaņdarbus aranžē ļoti profesionāli. Mūsu orķestra mūzika ir citādāka, nekā citur spēlētā: mēs nespēlējam tradicionālu orķestru mūziku, kas asociējas ar maršu, bet savu repertuāru.
– Mēs radām dzīva orķestra iespaidu – tāda, kas spēlē vieglo mūziku, lai cilvēkiem gribētos kustēties un dzīvot līdzi, – piebilda Roberts Gotlaufs. – Tas ir interesantāk mums pašiem un klausītājiem. Tomēr vārds „interesanti" nenozīmē, ka ir viegli. Lai nospēlētu skanīgi un stilīgi, ir jāpiestrādā, jānopūlas un jātrenējas arī mājās.
Tā kā visiem orķestrantiem ir mūzikas skolas izglītība, uz māju tiek izdalītas notis, un katrs papildus strādā tur.
– Gandrīz visi mūsu kolektīva dalībnieki ir beiguši mūzikas skolu, daudzi pašlaik mācās, dažiem mūzikā ir augstākā izglītība, – precizēja Baiba.
Taujāta par orķestra līderiem, spēlētāja teica: – Līderis ir katras instrumentu grupas vadītājs. Tā ir kā pirmā balss, pirmais instruments, kas vada visu klarnešu, flautu, saksofonu un citu instrumentu grupu dalībniekus.
Pirms konkursiem, dziesmu svētkiem skaņdarbus dalībnieki mācās pa grupām. Mēģinājumi ik nedēļas nogali notiek no pulksten 10 līdz 15.
– Vispirms nāk koncertmeistars Ingus Akmentiņš un sagatavo mūs mēģinājumam, – rutīnas darbu atklāja Baiba. – Ingus palīdz saskaņot instrumentus, izspēlējam vingrinājumus, gammas. Tikai pēc tam nāk diriģents Andrejs Cepītis un ar gatavu, siltu orķestri uzsāk darbu pie skaņdarbiem.
Par koncerta programmu spēlētāji pauda atzinīgu vērtējumu. „Koncerts domāts visiem vietējiem iedzīvotājiem. Programma būs nedzirdēta un ļoti interesanta. Iepriekšējā koncertā gabali bija spēlēti gadus desmit, šie vienā koncertā salikti pusotra gada laikā. Viss radīts no jauna un ar lielu entuziasmu."
Tā kā koncerts būs divās daļās, starpbrīdī publikai tiks dota iespēja apskatīt Sandijas Veipas fotogrāfiju izstādi. Izstādē portretēti visi orķestra dalībnieki, un māksliniecisku akcentu sniedz instrumentu tuvplāni.
Pēc koncerta pašu mājās nākamā gada sākumā – 8. janvārī – ir iecere piedalīties senās mūzikas festivālā Valmierā. „Pirms pieciem gadiem festivālā jau pabijām, tā kā mūs atkal aicina uz džeza nakts koncertu, populāro skaņdarbu sadaļu izpildīsim arī Valmierā."
Kad ierunājāmies par neformālākām lietām, piemēram, kolektīva tradīcijām, jaunieši stāstīja, ka galvenā izklaide viņiem ir pirts. „Daudziem no mums mājās ir pirtiņa, tad nu cirkulējam no vienas uz otru. Nav svarīgi, vai Dzintaram ir 50 gadu, vai Reinim – 13, visi pasākumos piedalāmies, un visiem ir forši."
Vasarās savukārt ir ūdens izklaides. „Šovasar mums bija kopīgs laivu brauciens, kad neko nespēlējām un instrumentus līdzi neņēmām. Padziedājām gan, bet ar mēru. Nakšņojām teltīs, „iekarojām" Gauju. Bija labs laiks, upe netrakoja, un radās doma šovasar atkal ko tādu atkārtot." Laivu brauciens orķestrim bija pirmais pasākums bez instrumentiem. Tie, kas dara, var izdarīt un paspēt visu.
Autore: INESE ELSIŅA
Foto no orķestra personiskā arhīva