Šis jau nu tiešām ir Madonas novada gads – tā Latvijā dzird daudzinām un sakām. Tiek pieminēta dziedātājas Ievas Kerēvicas un Madonas Zaļā kora uzvara TV3 pārraidē „Koru kari 2", tāpat Vītolu ģimenes uzstāšanās un uzvara dziedošo ģimeņu šovā. Madonas novada vizītkarti gada nogalē Rīgā meistarīgi iznesa un paspilgtināja arī māksliniece Vita Mālniece, atklājot personālizstādi vienā no centrālajām galvaspilsētas galerijām.
– Šodiena ir svētki ne tikai mākslai, bet arī Madonas muzejam, kur Vita ikdienā strādā, Madonas novadam un mums visiem, – izstādes atklāšanā uzsvēra mākslinieks Gunārs Krollis. – Vitu pazīstu kopš Mākslas akadēmijas 1. kursa. Tolaik studenti ļoti darbojās ar valodu, bet Vita bija vienīgā, kas vārdos bija lakoniska, bet pie darbiem – rosīga un aktīva. Viņa sevi izveidoja pakāpeniski, atrada savu koncepciju, savu tehnisko paņēmienu un kļuva spilgta individualitāte. Iesākumā grafiķes darbā dominēja oforts, šobrīd redzam smalku tušas zīmējumu, kas bagātināts ar krāsu.
Gunārs Krollis piebilda, ka Vitai Mālniecei ir sava dvēseliskā izjūta, kas nāk no Madonas apkārtnes. „Ja runājam par gaismu, Madonas novads to ierauga pirmais, jo atrodas pie Gaiziņa, ļoti augstu. Vita līdz ar to plaši pārredz savu apkārtni, un, līdzīgi kā literāts sarunājas ar eseju palīdzību, Vita uz visiem runā caur saviem esejiskajiem tēlojumiem. Vai tā ir ainava, koks, vai kāds priekšmets – tēls ļoti jutīgi pieskaras ikkatram."
To, ka izstāde ir atbilstoša šābrīža noskaņai un gadalaikam, apliecināja galerijas vadītāja Inguna Krolle, piebilstot, ka Vitas būtība neizpaužas ārišķībās, bet viņas dvēsele dziļi un pamatīgi ieaužas katrā darbā.
– Rīgai šodien ir lieli svētki, jo līdz ar darbiem šī ir ļoti augstas klases mākslas telpa, – uzsvēra gleznotāja Inta Celmiņa. – Kopā ar Vitas mieru un apskaužamo dabas poētiku, šķiet, atkal pie mums atgriezušās zudušas vērtības. Vita ir stipra grafiķe un krāsu lieto tā, kā grafikai pienākas. Gleznotājs liek krāsu pret krāsu, grafiķis izceļ kādu īpašu laukumu, kā to, piemēram, redzam brīnišķīgajās auriņās ap kokiem un krūmiem.
Vitas darbos ir Latvijas daba, mūsu lauku it kā nekas – nav ne augstu kalnu, ne plašu lauku, ir pauguriņi un krūmiņi, bet tas ir tik loloti un mīļi, un tieši tā ir Vitas stiprākā vērtība, ka viņa katrā smildziņā atrod Latviju. Tie ir ļoti smalki zīmējumi – tādi, ka mēs, profesionāļi, varam Vitu vien apskaust.
Kolēģu vārdā mākslinieci sveica Madonas muzeja speciāliste Māra Gaidule, īpašu paldies sakot galerijas vadītājai, jo līdz ar Vitas personālizstādi Rīgā tiek daudzināts viss Madonas novads.
Savā un Latvijas Mākslinieku savienības vārdā Vitu Mālnieci godināja Mārtiņš Heimrāts, neslēpjot, ka Vitu pazīst ne tikai kā brīnišķīgu un smalku grafiķi – klusuma grafiķi, bet arī kā vienu no Madonas muzeja labajiem gariņiem – vienmēr izpalīdzīgu un pretimnākošu. „Šoreiz Madonai pretim nākusi galvaspilsēta, un tas ir abpusējs ieguvums."
– Lielākā daļa izstādes darbu tapuši šajā un pagājušajā gadā, kaut biju nolēmusi mākslai nepievērsties, – atbildes uzrunā teica grafiķe Vita Mālniece. – Laukos atjaunoju savu īpašumu un likās, ka tas nav savienojams – sadzīviskas rūpes un māksla, tomēr, izrādās, darbi tapa un izstāde Rīgā īstenojās.
Runājot par nākotnes iecerēm, māksliniece atklāja, ka kādu laiku turpinās strādāt ar krāsu zīmuļiem, pēc tam atgriezīsies pie klasiskajām vērtībām – oforta un tušas zīmējumiem.
– Centīsimies Vitas Mālnieces darbus tuvāko mēnešu laikā parādīt arī pāri robežai – Sanktpēterburgā un Berlīnē, – sveicot mākslinieci, informēja uzņēmējs Aivars Dmitrijevs. – Vita to ir godam pelnījusi.
Kā atklājās sarunās, Aivars Dmitrijevs ir ekskluzīvās galerijas veidotājs un uzturētājs jeb – simboliski sakot – šo galeriju Rīgā viņš ir novietojis uz Madonas zemes.
– Brīnišķīgi, ka Latvijai drūmajā laikā, kas saistās ar pievēršanos materiālajām lietām, naudas pelnīšanu un izdzīvošanu, kāds spēj domāt par garīgajām virsotnēm, – mākslinieces sūtību apbrīnoja interaktīvo tehnoloģiju uzņēmuma darbinieks Māris Pazars. – Pozitīvi ir tas, ka laikmetā, kad viss virzās uz digitalizāciju – pasauli pārņem internets, digitālā māksla, datorprogrammas, fotošopi -, ir cilvēki, kuri joprojām ir profesionāļi klasiskajās mākslas metodēs. Bet, kas attiecas uz piederību dzimtajai vietai, šogad esmu sapratis vienu: ja neesi no Madonas, priekšrocību attiecībā uz konkurentiem kultūrā tev noteikti nebūs, – pasmaidīja Vitas Mālnieces personālizstādes apmeklētājs.
Autore: INESE ELSIŅA
AUTORES foto