No 4. līdz 6. jūnijam dzimšanas dienu svinēja ne tikai Madonas pilsēta, bet arī Daugavpils.
Daugavpils svētku galvenais notikums bija Latgales dziesmu svētki, uz ko pulcējās dalībnieki no visas Latvijas. Kopš pirmajiem Latgales dziesmu svētkiem paskrējuši 70 gadu, 20 gadu – kopš pirmajiem atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā.
5. jūnijā Dziesmu svētki Daugavpilī sākās ar krāšņu un skanīgu gājienu pa Rīgas ielu un turpinājās Stropu estrādē. Svētku atklāšanā Vienības laukumā visus klātesošos uzrunāja premjerministrs Valdis Dombrovskis un Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis. Stropu estrādē lielos dziedāšanas svētkus atklāja Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Kopumā Latgales dziesmu svētkos piedalījās ap 3000 dalībnieku – tai skaitā aptuveni 100 koru no Latgales, Vidzemes un Rīgas, Nacionālo bruņoto spēku orķestris, pūtēju orķestris „Daugava" un apmēram 20 deju kolektīvu. Madonas koru apriņķi svētkos pārstāvēja Cesvaines kultūras nama jauktais koris „Cesvaine" (diriģente Rita Briņķe), Bērzaunes pagasta vīru koris „Gaiziņš" (diriģente Rita Briņķe), Mētrienas pagasta sieviešu koris „Jūsma" (diriģente Baiba Āboliņa-Smirnova), Ērgļu novada jauktais koris „Ērgļi" (diriģents Ralfs Šmīdbergs), Varakļānu kultūras nama sieviešu koris „Dzelvērte" (diriģente Ārija Tumane) un Kalsnavas pagasta sieviešu koris „Silvita" (diriģente Inita Gerševica).
Latgales dziesmu svētku režija bija uzticēta Annai Jansonei. – Siltums, sirds atvērtība un pārsteidzoša viesmīlība, gudrība, pašcieņa un spēks, – raksturojot Latgali un šī novada cilvēkus, atzina Anna Jansone.
Daugavpils svētku laikā uzmanība tika pievērsta arī Daugavpils cietoksnim – šogad aprit 200 gadu kopš tā būvniecības uzsākšanas. Šovasar Daugavpils cietoksnī iecerēta restaurācija, tāpēc pilsētas svētku pasākumi norisinājās galvenokārt Daugavpils centrā. Tā kā Daugavpils ir pilsēta pasaules ceļu krustojumā, tā vienmēr ir bijusi iekārota un iekarota, un katrs atnācējs tai piešķīris citu vārdu – Dinaburga, Borisogļebska, Dvinska. Kopš 1920. gada Daugavpils ir Latvijas pilsēta, kas nes Daugavas vārdu.
Autore: INESE ELSIŅA