1872. gadā celtā Mārcienas pareizticīgo baznīca, veiksmīgi pārdzīvojusi Otrā pasaules kara laiku, izrādījās bezspēcīga pret iluzorās padomju sabiedrības cēlājiem. Ilgu laiku pirmā latviešu profesionālā arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa (1834-1891) projektētā baznīca rādīja vien kokos ieskautus ēkas mūrus.
Baznīcas atjaunotne sākās pirms 10 gadiem ar apkārtnes sakopšanas talku, draudzes atjaunošanu un pirmo dievkalpojumu baznīcas dārzā 1998. gadā. Pēdējos gados sperts krietns solis uz priekšu, lai atjaunotu šo būtisko mūsu kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļu. Ar valsts finansiālu atbalstu uzlikts jauns jumts, un dievkalpojumi var notikt baznīcas iekšpusē, par draudzes un Mārcienas pagasta iedzīvotāju ziedojumiem ir izgatavoti krusti, palīdzību sniedz arī pagasta padome.
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā ir nonācis draudzes, kā arī baznīcas, skolu, kapsētas apraksts, ko 1895. gadā sagatavoja Rīgas garīgo semināru beigušais priesteris Joanns Žuravskis, kas sāka kalpot Mārcienas draudzē tā paša gada sākumā. Rokraksts ir krievu valodā, tas ietver arī ziņas par vietējām tradīcijām, sadzīvi, arheoloģiju un šobrīd glabājas Krievijas Zinātņu akadēmijas rokrakstu krājumos. Pilns tā teksts oriģinālvalodā, ar komentāriem un papildināts ar Madonas muzeja materiāliem, būs pieejams septītajā rakstu krājumā „Pareizticība Latvijā".
Tekstā aprakstīti arheoloģiskie atradumi Mārcienā, Pilskalns ar vairāk nekā sešus metrus augsto skatu torni, zemnieku sadzīve, kāzu un bēru paražas. Aprakstā uzsvērts, ka tauta saglabājusi daudz labu dziesmu, ka zemnieki tiecas izglītoties, ļoti labprāt lasa gan laikrakstus, gan grāmatas. Jāpiebilst, ka 1900. gadā Rīgā iznāca Mārcienas priestera J. Žuravska sastādītas „Pareizticīgo garīgas dziesmas" latviešu valodā, kas ir arī Madonas muzeja krājumā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 22.01.2008.
Autore: LAIMDOTA IVANOVA
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja galvenā speciāliste