Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) rīkotā konference „Kultūrvēstures avoti un Latvijas ainava" notika 15. un 16. jūnijā Rīgā, Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, ar arheologu, arhitektu, folkloristu, ģeogrāfu, mākslas zinātnieku, valodnieku un vēsturnieku piedalīšanos.
Uzrunā LZA prezidents Juris Ekmanis uzsvēra, ka kultūrainava ir nacionāla vērtība, tā veidojusies, kopš Zeme vispār pastāv. Jautājumam par kultūrainavu nepieciešama kompleksa pieeja, jo ainava pārveidojas, un šajā kontekstā ir būtiski, kā pasniedz vēstures faktus un plāno nākotni. Konferenci vadīja akadēmiķis Saulvedis Cimermanis, un vairāk nekā divdesmit referātos tika analizēti ainavu veidošanās vispārējie un lokālie jautājumi, apzinātas ainavas kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī pievērsta uzmanība vēstures avotiem un to izmantošanai. Hronoloģiski referāti aptvēra laiku no ainavas neolītā Lubānas mitrājā (referēja Ilze Loze) līdz pat šodienas ainavai, kā arī tika prezentēts ainavas renovācijas piemērs Vecpiebalgas novadā (Mārtiņš Kuplais).
Kultūrainava ietver sevī visu apkārtējo ainavu gan laukos, gan pilsētā. Ainavas izmaiņas saistītas ar zemes dalīšanu dažādos laikos, zemes apsaimniekošanu, ēku celtniecību, piemēram, jaunsaimniecību izveidošanu 1920. gadu sākumā, kad apmēram desmit gadu laikā radās pilnīgi jauni vaibsti pirms tam esošajā muižu, vecsaimniecību ainavā. Šīs agrārreformas ietekmi Vidzemes kultūrainavā īpaši pētījis Uģis Niedre, izmantojot arī Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma materiālus.
Savukārt folklora kultūrainavas izpētē tiek izmantota piesardzīgi, bet, analizējot teikas, nostāstus un saistot ar noteiktiem objektiem, vietām, iezīmējas sižets ar reālu ievirzi (Sandis Laime).
Konferencē tika nolasīti referāti par ainavu dažādību (Aija Melluma), par kultūrainavu Ērgļu muižas apkārtnē (Mārtiņš Lūkins), par Latvijas sakrālās ainavas veidošanās vēsturi (Ojārs Spārītis), par kultūrainavu latviešu valodas izloksnēs (Anna Stafecka), Ilzenes-Lejasciema igauņu devumu novada kultūrainavai (Īrisa Priedīte), Ērģemes novada kultūrainavu valodas liecībās (Ilga Jansone), tostarp, runājot par toponīmiskas cilmes uzvārdiem, minēja arī Kalcenavu/Kalsnavu, Meirānu, Piebalgu.
Šajā rakstā vairāk akcentēta konferences tematika saistībā ar Vidzemi, Madonas un kaimiņu novadiem, bet, protams, tika aptverta visas Latvijas kultūrainava.
Respektējot laikraksta apjomu, nav minēti referentu tituli, amati, darbavietas, šī informācija atrodama internetā. Savukārt konferences rīkotāji solīja jau, iespējams, šogad darīt referātus pieejamus publicētā veidā.
Konferencē tika uzsvērta kāda būtiska lieta – būt ļoti uzmanīgiem ar avotiem, lai neatkārtotu un netiražētu nepārbaudītas, nesalīdzinātas, neprecīzas, nepareizas ziņas. Tika vērsta uzmanība uz to, ka kritiski jāskatās arī uz to publicēto materiālu, ko savulaik parakstījuši cilvēki „ar vārdu". Un tas ir būtiski gan zinātniekiem, gan muzejos, gan tūrisma jomā strādājošajiem.
Gatavojot stendu „Senāk un tagad" pie Madonas muzeja par vasaras darbiem un svētkiem, tika izskatīta virkne krājuma fotogrāfiju ar skaistām un interesantām dažādu gadu vasaras ainavām tuvākā un tālākā apkārtnē. Raksta ilustrācijai –
viena no tām.
Autore: LAIMDOTA IVANOVA,
muzeoloģe
Foto no Madonas muzeja krājumiem