Džordžs Harisons, spēlēdams leģendārās grupas „Bītli" sastāvā, smelties iedvesmu, krāsas un zināšanas mūzikā brauca uz Indiju.
Tas, ka Latvijā ir cilvēks ar līdzīgu pieredzi, man bija atklājums.
Organizējot „Ģitāristu sesiju", pirms 10 gadiem uzzināju par Latvijas apstākļiem unikālu instrumentu – sārodu, Sergeju Ancupovu un viņa padziļināto interesi par Ziemeļindijas klasisko mūziku. Akašs (skolotāja dots vārds) S. Ancupovs vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu veltījis Ziemeļindijas klasiskās mūzikas izpētei un izpildei. Kopš 1986. gada viņš ir sārodista Ustada Amdžada Ali Hana māceklis, kas ir viens no pasaules dižākajiem mūziķiem. Vārds Akašs, ko Sergejam Ancupovam devis skolotājs, precīzi raksturo viņa virzību mūzikā. Sanskrita vārds Akašs nozīmē: brīvs izplatījums, kosmoss, debess, ēters (pats smalkākais Visuma pirmelements).
Sergejam lūdzu, lai viņš pastāsta par Cesvainē paredzēto koncertu, kurā piedalīsies arī viņa skolotājs no Indijas – Šri Radhešijam Šarma (attēlā).
– Daudzi klasisko mūziku saprot ar Mocartu, Bahu, Haidnu, – uzsvēra Sergejs Ancupovs. – Pasaulē Ziemeļindijas klasisko mūziku sāka iepazīt pēc 1947. gada, taču tagad tā ir pierasta un apmeklēta Royal Albert hall, Mocart hall Vīnē un citās lielākajās Eiropas koncertzālēs. Tas ir īpašs mūzikas veids, kam ir meditatīvs raksturs, šī mūzika ir pilna ar pozitīvu enerģiju, tas ir garīgs pārdzīvojums. Modernajā pasaulē indiešu klasiskā mūzika ir atzīta par vienu no visattīstītākajām un zinātniskajām mūzikas sistēmām pasaulē. Tās aizsākumi meklējami apmēram divus tūkstošus gadu p. m. ē.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 27.11.2008.
Autors: IMANTS PULKSTENIS