Dzejas dienas – tā ir satikšanās ar rakstniekiem – dzejniekiem, iespēja pakavēties un sasildīties atmiņu piesaulītē, varbūt pāršķirt kādu rītdienas lappusi… Ielūkoties vērīgāk sevī un apkārtējos ļaudīs, censties saskatīt gaišumu savā un cita dvēselē.
"Dzeja ir Dzīvības kokā iekārtas šūpoles, bet dzejoļi nav dadži vai sunīši, kuri ieķeras drēbēs, tie ķeras dvēselei klāt," tā saka mūsu novadniece – rakstniece un dzejniece Anda Līce.
Vēl spilgtā atmiņā šāgada vasara ar Dziesmu svētkiem, bet rakstniece savos deviņdesmito gadu darbos "Vēstules bez pasta zīmoga" saka: "Dziesmu svētki ir tautas ceļš uz kopīgu lūgšanu, plecu atliekšana un muguras iztaisnošana." Un šodien šie vārdi ir tikpat svarīgi un nozīmīgi kā deviņdesmitajos gados. Ar dziesmu kopā ir cilvēks, melodija un pasacītais vārds. Un ir vajadzīga melodijas un vārda saskaņa, tad arī tie atradīs dvēseles vārtus. Iepazīstot tuvāk Andas Līces darbus, esmu pārsteigta un lepna par viņas latvisko domāšanu, patieso dzīves izpratni un sirdsgudrību.
Es aicinu visus atnākt uz tikšanos ar Andu Līci 12. septembrī pulksten 14 Madonā, Parka ielā 4 (lejas zālē).
Uz tikšanos!
Autore: MARIJA LAPSIŅA
klubiņa "Pīlādzītis" vadītāja