Spilgta un krāsaina Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs šāgada Mākslas dienās uzplaukusi mākslinieku Kroļļu triju paaudžu izstāde „Klejojumi", kurā piedalās vecmeistari Izabella un Gunārs Kroļļi, viņu meita Inguna Irbe un mazmeita Madara Māra Irbe.
Izstādes atklāšanu pagājušajā sestdienā krāšņi un emocionāli papildināja lieliskais „Liepājas dueta" (altiste Karlīna Īvāne un čelliste Anete Dovmane), flautista Kaspara Dovmaņa un Haralda Sīmaņa koncerts. Kā koncerta sākumā uzsvēra Karlīna Īvāne: – Mūzika un māksla – tā ir mijiedarbība. It spilgti to var sajust šajā reizē, kad mūzika starp šiem mākslas darbiem uzplaukst pavisam jaunā gaismā un savukārt mākslas darbi atdzīvojas mūzikas skaņās…
– Ir liels prieks šajās Mākslas dienās būt kopā ar savējiem (pie savējiem šajā reizē pieskaitāma arī Karlīna Īvāne, jo viņas tēva Daiņa saknes nāk no Madonas, un, protams, Haralds Sīmanis. – B. M.). Jo gan Izabellu Krolli, gan Gunāru Krolli, gan Ingunu Irbi, tagad viņiem pievienojusies arī Madara Māra, mēs uzskatām par savējiem, jo viņi tāpat kā šie bērzi pagalmā ar saknēm ir ieauguši mūsu novadā. Es vienmēr esmu ļoti saviļņota par to, kā šie mākslinieki ir atbalstījuši mūsu muzeju. Viņi ir piedalījušies izstādēs, viņi vienmēr dzīvo līdzi visām mūsu aktivitātēm, un jāatzīst, ka ne vienmēr mēs esam tik čakli un aizbraucam uz Rīgu pie viņiem. Mūsu muzeja krājuma fondos ir lieliski mākslinieku darbu dāvinājumi, un kur nu vēl tās fantastiskās apsveikuma kartiņas uz svētkiem… Paldies jums par to, ko jūs dodat mums un visiem mākslas cienītājiem mūspusē! – atklājot izstādi, uzsvēra muzeja direktore Līvija Zepa.
– Visa mūsu pašreizējā dzīve jeb, pareizāk, tas, ko mēs saucam par sadzīvi, orientē mūs uz praktiskām lietām. Plašsaziņas līdzekļi un daudzās reklāmas māca, kā pareizi ēst, kā pareizi mazgāt veļu, kā lietot zobu pastas utt. Taču neviļus nāk prātā ģeniāls sauklis, proti, ka tas, kas der visiem, neder nevienam, un pareizi vien ir, jo man taču, piemēram, nevajag 49. izmēra gumijas zābakus, jo man tie vienkārši neder… Bet ir tomēr viena lieta, kas der visiem, un tā ir māksla, kas neietilpst šajā kategorijā, ko var pirkt un pārdot – laba māksla der visiem, – uzrunājot cienījamos māksliniekus un kuplā pulkā sanākušos viņu mākslas cienītājus, atzina mākslas zinātniece Ingrīda Burāne. – To rāda arī šī izstāde, un, kaut arī šeit ir triju paaudžu mākslinieki, ļoti atšķirīgi pēc savas domāšanas, pēc sava pasaules skatījuma, pēc savas tehnikas, pēc veida, kādā viņi strādā, es esmu pilnīgi pārliecināta, ka katrs skatītājs šeit atradīs to, ko viņam vajag. Mazie atradīs kaut ko, kas viņus piesaistīs arī Gunāra darbos, kas varbūt ir domāti ļoti labiem pasaules vēstures un filozofijas sapratējiem un zinātājiem. Tie, kurus pārsteidz plastika un forma, ieraudzīs pilnīgi jaunu Izabellu savā izteiksmē, viņas traukos. Vēl kas man liekas ļoti svarīgi tieši šobrīd un par ko es esmu arī runājusi ar Gunāru un Izabellu, kas mani ļoti saista ne tikai šīs izstādes sakarā – tā ir tā lielā patiesība, ka mēs visi dodamies pasaulē, kaut kur klejojam, un tas ir labi, bet vēl labāk tomēr ir, ja mums ir pašiem savas mājas, kurās pēc šiem klejojumiem atgriezties. Es domāju, ka latvieši šobrīd ir tik tālu un tik daudz aizklejojuši pasaulē, ka ir laiks nākt atpakaļ. Man liekas, šī izstāde ļoti lielā mērā par to runā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 12.04.2008.
Autore: BAIBA MIGLONE
OĻĢERTA SKUJAS foto