Līdz janvāra nogalei Madonas muzeja izstāžu zālēs skatāma tematiska izstāde „Katram sava eglīte".
Radīšanas prieks, apslēpta vēstījuma iešifrēšana, fantāzijas lidojums un gandarījums par varēšanu – to visu var sastapt izstādes ekspozīcijā. Mansarda telpā izvietotas gan skolas bērnu veidotas eglītes, gan profesionālu mākslinieku darbi, tiešas konstrukcijas un attālināti domu koncepti. Kā alternatīva dzīvajām eglēm, ko redzam zāles vienā stūrī, izstādē apskatāmas oriģinālas, no dažādiem materiāliem radītas plakanas, apjomīgas, video un foto egles.
Izstādes atklāšana
17. decembrī, kad līdz ar Latvijas Tekstilmākslas asociācijas izstādi lielajās zālēs atklāja šo ekspozīciju, muzeja darbinieki īpašu paldies par atsaucību teica Madonas mākslas skolai, izstādes organizatorei un vienai no tās iekārtotājām – Olitai Šleserei, Danutei Vēzei, Ļaudonas vidusskolas skolēniem, tāpat pieredzējušākajai izstādes dalībniecei – Ainai Cīrulei no Sarkaņu pagasta. Pateicība izskanēja Madonas kultūras nama folkloras kopas „Vērtumnieki" dalībniekiem, kas atklāšanu bagātināja ar dziesmām un rotaļām.
Autoru teiktais
Vizuālās mākslas pulciņu Ļaudonas vidusskolā vada skolotāja Vija Toča. Pateicoties skolotājai, ļaudonieši vizuālās mākslas norisēs ir pamanāmi jau daudzus gadus. Šoreiz skolas audzēkņi bija veidojuši oriģinālas suvenīregles, kas katra ir citāda, vien pamatforma visām ir vienāda. Uzrunājot izstādes autoru Artūru Biķernieku, atklājās, ka puisis savu eglīti veidojis no krāsu zīmuļu nospicējumiem. – Ideja radās man pašam, – uzsvēra Artūrs Biķernieks. – Pats visas detaļas arī saliku un pielīmēju.
Madonas mākslas skolas 5. kursa audzēkne Gunita Benne pastāstīja, ka tēmu „Egle" mākslas skolas audzēkņi radoši paplašināja, veidojot baltus, dekoratīvus darbus. „Griezām, līmējām, ir darbi, kas veidojās ļoti ažūriski, ir ar izciļņiem, katrā ziņā tas bija īsts darbs materiālā."
Idejas radītāja
– Viss sākās ar to, ka Madonas muzejā biju aizmirsusi savu gleznu, – vaicāta, kā tapa doma par šādu izstādi, atzina kalsnaviete Olita Šlesere. – Pēc pusgada nācu tai pakaļ, bet tāpat jau iet nevarēju, vajadzēja cept kūku. Kur kūka – tur sarunas, kur sarunas – tur idejas. Tā „izcepām" ideju par izstādi.
Olita Šlesere muzeja mansardā eksponējusi vienu eglīti. „Sākumā bija doma par fotoeglīti, pēc laika tā modificējās. Darbiņu veidoju ar domu, ka katrā jaunā gadā savus sapņus vajag vizualizēt, tos veidot kā apskatāmus. Manuprāt, izstāde kopumā ir izdevusies, bija vērts visiem papūlēties. Sākumā gan bija doma pulcināt tikai profesionāļus, tagad ir skaidrs, ka svarīgi ir tā, kā ir noticis, esam izgodājuši visus autorus – gan māksliniekus, gan iesācējus."
Jauns amata meistars
Izstādes atklāšanas dienā starp autoriem sastapu arī madonieti Ilgu Bērziņu. Atnestie tamborējumi ir miniatūrizmēra, bet milzīgs ir autores veikums citā darbības laukā.
– Pēc astoņu gadu apzinātas iešanas uz amata meistara nosaukuma iegūšanu tamborēšanā beidzot esmu to saņēmusi, – gandarīta par paveikto, sacīja Ilga Bērziņa. – Žūrijai bija jāiesniedz daudz nopietnu darbu, jānoklausās lekcijas, un tikai pēc teorētiskā kursa noklausīšanās mūs pielaida pie eksāmeniem. Sajūta šobrīd ir ļoti laba – savos brieduma gados esmu paveikusi patiešām lielas lietas. Tas būs kā stimuls arī bērniem, īpaši dēlam, kuram gribēju būt kā piemērs.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 05.01.2010.
Autore: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto