Madonas Valsts ģimnāzijas projekta „Dzejas un dramaturģijas meistardarbnīcas" ietvaros Madonas rajona bibliotēkā notiks divas tikšanās – 21. aprīlī pulksten 16 – saruna ar rakstnieci un dramaturģi Ingu Ābeli – un 28. aprīlī pulksten 16 – tikšanās ar dzejnieci un tulkotāju Amandu Aizpurieti.
Projekta mērķis ir pilnveidot Madonas pilsētas un rajona jauniešu zināšanas par dramaturģijas un dzejas kvalitātēm, par dzīves un literatūras kopsakarībām.
Inga Ābele dzimusi Rīgā 1972. gadā. Beigusi Kultūras akadēmijas Teātra un TV dramaturģijas nodaļu (2001). Veiksmīgi izpaudusies visos literatūras žanros, publicējusi gan stāstus („Akas māja" – 1999, „Sniega laika piezīmes" – 2004), gan romānus („Uguns nemodina" – 2001, „Paisums" – 2008), gan dzeju („Nakts pragmatiķe" – 2000, „Atgāzenes stacijas zirgi" – dzejproza, 2006), gan arī lugas („Lugas" – 2003). Par stāstu krājumu „Sniega laika piezīmes" Inga Ābele saņēmusi Gada balvu literatūrā – prestižāko literāro balvu Latvijā. Starptautisko atzinību Inga Ābele iemantojusi vispirms ar savām lugām: luga „Tumšie brieži" 2002. gadā iestudēta Štutgartes Valsts teātrī, bet „Dzelzszāle" – amatierteātros Somijā un Dānijā. I. Ābeles novele „Mīlestības gadi" iekļauta Itālijā iznākušajā Eiropas rakstnieku antoloģijā „Eiropa un nacionālā identitāte" (2003), stāsts „Kā allaž industrijas" – Francijā publicētajā sieviešu īsprozas krājumā „Šī āda dzintara krāsā" (2004). Ceļojuma apraksti un dienasgrāmatas apkopotas krājumā „Austrumos no saules un ziemeļos no zemes" (2005). 2008. gadā Viesturs Kairišs iestudējis I. Ābeles drāmu pēc latviešu klasisko stāstu motīviem „Skola". Jaunāko Ingas Ābeles lugu „Sala" režisore Māra Ķimele šogad iestudējusi Jaunajā Rīgas teātrī.
Amanda Aizpuriete dzimusi Jūrmalā 1956. gadā. Studējusi filoloģiju un filozofiju Latvijas Valsts universitātē (1974-1979), kā arī M. Gorkija Literatūras institūta atdzejošanas seminārā Maskavā (1980-1984). Publicējas kopš 1976. gada. Periodiski strādājusi par dzejas konsultanti žurnālā „Avots", līdzstrādnieci laikrakstā „Aspazija", žurnālā „Karogs", „Vides Vēstis". Amerikāņu komponists Ēriks Fanks ar Aizpurietes dzeju sarakstījis simfoniju kontraltam un orķestrim „Šis novakars šķiet bojāts" un monooperu „Anna Ahmatova". Atdzejojusi Annas Ahmatovas, Josifa Brodska, Uves Kolbes, Georga Trākla un citu autoru dzejoļus no vācu, angļu, krievu, ukraiņu valodas. Sastādījusi vairākas latviešu dzejas antoloģijas. Latvijas delegācijas sastāvā piedalījusies Eiropas rakstnieku kopējā akcijā „Literatūras ekspresis Eiropa 2000". Amanda Aizpuriete saņēmusi Bavārijas Mākslas akadēmijas Dzejas balvu (1999) un Dzejas dienu balvu Latvijā (2000), Literatūras gada balvu par labāko atdzejojumu (2003).
Ingas Ābeles 2002. gada 25. augusta dienasgrāmatas ierakstā teikts: „Reizē kaislība un riebums pret dzīvi, īss apskaidrības mirklis, pirms celies un ej, ieej darbībā, tādā veidā dedzinot darbībā dzīvi, sadedzinot laiku, pēc tam atkal mirklis, kad pārej no darbības uz dziļu nekustību, kad esi tikai vērojums, domas. Kas no tiem ir īstākā dzīve, nezinu, varbūt ritms, kādā mijas šie divi stāvokļi." Lai izdodas uztaustīt īsto dzīves un teksta pulsāciju, tiekoties ar abām rakstniecēm!
Autore: ELĪNA KUPLE