Kaut arī mūziķis Arnis Miltiņš vairākkārt uzsvēra, ka zālē skatītāju ir daudz vairāk nekā mākslinieku uz skatuves, manuprāt, Kaspara Zemīša (soloģitāra), Aleksandra Jalaņecka (perkusijas), Jāņa Miltiņa (klavieres) un Arņa Miltiņa (balss, ģitāra) pozitīvo uzstāšanos Madonas kultūras namā aizvadītās svētdienas pēcpusdienā varēja izbaudīt krietni vien lielāks ļaužu pulks – pārpilna zāle.
Jo vairāk tāpēc, ka koncertu rajona padome bija izkārtojusi bez maksas un minētie mākslinieki savu vietu zem saules jau labu laiku (un spoži) ir apliecinājuši – viņu vārds tiem, kas interesējas par dziesmu maziem un lieliem, par profesionālu skanējumu visiem, ir iepazīts un vienmēr no jauna – kā magnetizējošs zīmols.
Svētdienas kompānija – tā apvienību nodēvēja Arnis Miltiņš, jo arī mūziķi uz skatuves netiekas katru dienu. Katrs no viņiem darbojas savā muzikālajā projektā, kopā uzstājoties īpašos gadījumos. Un viens no šiem īpašajiem brīžiem bija arī šis, kad Madonā dzirdējām gan „augsto" mākslu – Frederika Šopēna un Riharda Dubras kompozīcijas, ko atskaņoja vairākkārtējs starptautiskā pianistu konkursa „Musical de France" laureāts Jānis Miltiņš, gan nosacīti sadzīviskāka žanra darbus – dziesmas, kam mūziku rakstījis Arnis Miltiņš, bet vārdus – Marika Svīķe, Jēkabs Kacens, Inese Zandere, Sergejs Saveļjevs, Didzis Neliuss un pats Arnis. Neraugoties uz tekstu autoru atšķirīgo vecumu, dzīves pieredzi un filozofisko skatījumu, koncertprogrammas vienojošā tēma bija personisks glāsts un dzīves lielākā vērtība – mīlestība.
Koncerta pirmā daļa bija veltīta ģimeņu pieaugušajiem, jo, kā teica sarīkojuma vadītājs, – jautājumā, kas bija pirmais – vista vai ola, – mēs tomēr esam par vecākiem. Īpaši šajā sadaļā uzmirdzēja dziesmas ar Sergeja Saveļjeva tekstiem. – Sergejs ir pirmās grupas invalīds kopš bērnības, piesiets pie ratiņkrēsla, – pastāstīja Arnis Miltiņš. – Visi teksti, ko viņš uzticēja, ir par mīlestību, un notika tā, ka šie teksti mani ļoti uzrunāja. Tie sāka manī skanēt, un radās cikls ar 10 dziesmām.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 13.01.2009.
Autore: INESE ELSIŅA
AUTORES foto