Kā veidojas mākslinieka ceļš uz mēnessnakts poēziju? Kad jūtīgas, gudras patības dzīlēs sāk skanēt nakts segas pārklātās noslēpumainās stīgas? Kad dzimst Mākslinieka jautājumi Kosmosam – lielajai Kārtībai, Skaistumam, Patiesībai? Kur meklējams iztēles sākums un domas gala slēdziens? Kā tiek atrasta atbilde? Vai tā ir atrodama?
Literatūrvēsturnieces un rakstnieces Saulcerītes Vieses (1932. gada 2.08. Jēkabpils – 2004. gada 24.12. Rīga) vasaras mājvieta vairāk nekā 30 gadus bija Vestienas pagasta Seski – garām mākslinieka Ērika Caunes Lejiņām, Pakalniešiem, Visvalda Lāča Baltužēniem, tad ceļi dalās, un tūlīt aiz Tropelēm griežamies maziebrauktās sliedēs uz Viešūra pusi.
2. augusta pēcpusdienā, pateicoties Madonas Grāmatu draugu biedrības priekšsēdētājas Beātes Ozoliņas iniciatīvai, Sesku mājastēvs Arnolds Viesis sagaidīja kaimiņus un citus aktīvākos vestēniešus, mūsu mūzikas skolas koncertējošos pedagogus Ingrīdu Gailīti, Inesi Freiju un Artūru Grandānu, Sarmīti Radiņu ar dzeju, enerģiskas dāmas no Cesvaines un Ērgļiem, veselu autobusu ar madoniešiem, kam kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors Bruno Podiņš pa ceļam parādīja arī citus interesantus objektus, kā arī pulciņu riteņbraucēju.
Pēcpusdienas saulē ilgi kavējāmies pie I. Rankas veidotā piemiņas akmens ar uzrakstu "Cilvēka mūžība ir gaismā, ko viņš izstarojis pasaulei. Saulcerīte Viese", pēc tam pie jubilejas kliņģera pagalmā. Uzņēmīgākie izpildīja saimnieka lūgumu un iestādīja dažus desmitus mazu eglīšu mitrajā māla piegāzē, turpinot iecerēto ainavu pļavas veidošanu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 16.08.2007.
Autore: DACE ZVIRGZDIŅA
IMANTA PULKSTEŅA foto