Sestdien, 17. maijā, pulksten 15 Cesvaines evaņģēliski luteriskajā baznīcā koncertēs ērģelnieks Jānis Pelše.
Mūziķis 2005. gadā ir absolvējis J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūru, Vijas Kalnciemas ērģeļspēles klasi.
Zināšanas papildinājis Lēfstabrukas, kā arī Zalcgiteres-Ringelhaimas ērģeļakadēmijā, Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā. Darbojas radošajā apvienībā „Taureņi debesīm".
Kopā ar Alisi Jušku un Aināru Paukšēnu ir šīs apvienības līdzdibinātājs, regulāri sniedz baroka mūzikas koncertus. Savulaik bijis Collegium Musicum Riga solists un orķestra mūziķis.
Sniedzis solokoncertus Rīgas Domā, Sv. Jāņa, Sv. Pestītāja, Liepājas Sv. Trīsvienības un citās baznīcās Latvijā, Lietuvā, Vācijā un Zviedrijā. Darbojas Alvja Melbārža mūzikas instrumentu darbnīcā kā ērģeļu kopējs, veic ērģelnieka pienākumus Rīgas vācu draudzē.
– Sestdien gaidāmajā koncertā esmu iekļāvis pārsvarā minimālisma mūziku – A. Pērta, F. Glāsa, P. Vaska un I. Zemzara skaņdarbus. Veidojot šādu programmu, es vēlos dot klausītājam iespēju ne noklausīties, bet dzirdēt, – „Staram" atklāj ērģelnieks Jānis Pelše. – Šie skaņdarbi mazāk vēsta, drīzāk veido vidi, kurā katrs stāsta savu stāstu, zīmē ainavu, restaurē (ne)bijušas sajūtas. Daudznozīmīgas asociācijas raisa A. Pērta „Mans ceļš ved līkloču kalnā un lejā", turpretī I. Zemzarim kā vizuālais impulss noderēja „lauks ar savu monumentālo lakonismu. Visa gada aprites laikā (pēcsniega domīgumā, gaidošs, sazaļojis, pilnbriedā, atdodošs, dzeltējošs, tukšs), tas tomēr paliek nemainīgs".
Neliela konkrētības deva – koncerta ieskaņa ar trīsdesmittrīskāršu tēmas atkārtojumu J. S. Baha Pasakaljā, ko mēdz uzskatīt par trīsdesmit trīs Kristus dzīves gadu simbolu, kā arī P. Vaska komentārs savam skaņdarbam „Viatore": „Tas ir stāsts par ceļinieku, kas ierodas šajā pasaulē, aug, veido sevi, mīl, piepilda sevi un aiziet. Šo ceļojumu apstaro bezgalīgais, zvaigžņotais visums."
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva