Aronas pagasta „Lejas Vālēnos", senatnīgā akmens mājā, iekārtota mākslinieku Maijas Jakovičas un Valērija Baidas darbnīca.
Tā vienlaikus ir darbnīca un galerija, kur skatāmas gleznas, grafikas, zīmējumi. Atceros, pirms trim gadiem šeit viesojāmies Mākslas dienām veltītā pasākumā, bet šoreiz tikām aicināti saistībā ar plenēra darbu izstādes atklāšanu.
– Mūsu plenērs radās ciešā sasaistē ar Kalsnavas plenēru, jo gleznošana arborētumā izprovocēja darbošanos „Lejas Vālēnos", – atklāja Maija Jakoviča. – Tā kā Kalsnavas arborētumā iesākās ceriņziedēšanas laiks, maigi sārtie un violetie toņi iedvesmoja gleznot tieši ceriņus.
Darbnīcā vāzēs joprojām smaržoja ceriņi – gan apkārtnē lasītie, gan attālie, kas atvesti no Jaunkalsnavas. Šķirne ‘Maskavas skaistule', piemēram, nākusi tieši no Kalsnavas arborētuma, tā iekļuvusi arī daudzās gleznās.
Vaicāta, kas īsti piedalījās ceriņu gleznošanā, mājasmāte atklāja, ka autordarbus radīja Olita Šlesere, Laima Šlosberga, Valērijs Baida, Maija Jakoviča, Ligija Bodniece, Kristīne Ozola un Ludmila Harina. Mājās gleznotas bildes uz „Lejas Vālēniem" atvedusi arī Maija Žube no Vestienas.
– Kad darbi nožūs, tos ierāmēsim un izliksim ekspozīcijā pie sienas, tad divas-trīs nedēļas tos varēs aplūkot skatītāji, – stāstīja Maija Jakoviča. – Mūsu adrese iekļauta tūrisma kartē, ik pa laikam kāds ekskursants ierodas palūkot. Šī mūsu galerijā ir otrā tematiskā izstāde, pirms pāris gadiem rīkojām Mākslas dienām veltītu ekspozīciju.
Taujāta, vai ceriņus gleznot ir grūti, māksliniece aizdomājās: – Ir, ir savas grūtības: ceriņiem ir kopējais tonis un tai pašā laikā – atsevišķie tonīši, ko rada tiešā gaisma, vieglās ēnas. Pirmajā momentā liekas, ka ceriņi ir violeti, bet, kad ieliec šo toni darbā, redzi, ka tas ir par smagu, jāmeklē cits, kas rada lielāku vieglumu.
Jautāju, vai nav arī risks, gleznojot ceriņus, būt nedaudz banālam. – Jebkuram gleznotam ziedam tāda pakāpe pastāv, – atbildēja Maija. – Rozīgie, violetīgie toņi ir pat riskantāki nekā citi. Bet reizēm tas saldais un smukais skatītājus arī piesaista.
Lai kā, vērojot ceriņus, pārņem noslēpuma izjūta. – Saka, ka ceriņi ir vientulības izjūtu krūms, – turpināja Maija Jakoviča. – Visskaistāk ceriņi zied tieši pie pamestām mājām, nevis pie tām, kurās dzīvo cilvēki. Tad šie krūmi saplaukst ziedos, burtiski kupenās. To ievēroju arī es – kad ienācām šajās mājās, te krāšņi ziedēja ceriņi, bet, kad sākām dzīvot, tie nemaz tik ļoti vairs neuzplaukst. Braucot garām tukšām mājām, vērojam, ka ceriņi ir pilnos ziedos, tātad tajos ir kas ļoti vientulību mīlošs.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 12.06.2010.
Autore: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto