Pērn dzejnieka Andreja Eglīša dzimšanas dienā – 21. oktobrī – Ļaudonas kapos tika atklāts tēlnieka Induļa Rankas veidotais Andreja Eglīša kapakmens un skulptūra Varoņjauneklis.
Pēc dzejnieka aiziešanas mūžībā bija pagājuši nepilni 8 mēneši, un vērienīgā projekta „Ceļš pie Andreja Eglīša" idejas realizācija ar to vien nebeidzās.
Pārlasot Dzidras Vārdaunes sastādītos Andreja Eglīša Rakstu sējumus,
tēlnieks Indulis Ranka bija izsapņojis dzejnieka un brīvības cīnītāja
Andreja Eglīša kapu ansambļa redzējumu un kopā ar domubiedriem un
atbalstītājiem to šogad īstenoja.
Asociatīvā skulptūru ceļa izveidošana Ļaudonas kapu gravā 21. oktobrī pulcēja uz dzejnieka dzimšanas dienas atceri ļaužu simtus. Atverot simbolisku jostu, Indulis Ranka un Ļaudonas pagasta pašvaldības vadītāja Līga Calmāne klātesošos aicināja to iziet. Pie katras skulptūras sekoja neliela apstāšanās, lai ieklausītos Andreja Eglīša dzejas lasījumā. Pie novadnieka kapa un skulptūras Varoņjauneklis no gravas nākušos saliedēja kora „Ave, sol" garīgais dziedājums.
– Pie tevis, Andrej, šodien mūs veda ceļš kā tavas 93 gadus garās dzīves daudzšķautņainās būtības izpaudējs, – uzrunājot jubilāru, teica Līga Calmāne. – Ceļš kā dzejnieka un patriota tiekšanās uz dzimteni, ceļš kā dēla nomāktības un mierinājuma ceļš pie mātes. Šī ceļa veidošanā ieguldīts tik daudz darba un enerģijas, ka vispirms par to gribas pateikt paldies māksliniekam Indulim Rankam.
Caur savām skulptūrām tēlnieks ar tautu līdz šim runāja Dainu kalnā Turaidā. Tagad tās kā no zemes izaugušas arī Ļaudonas kapsētā. Faksimils, Zalktis, Vēja roze, Asaru akmens, Sarkanais un melnais, Ziedošais dievkociņš, Klupšanas akmens aicināt aicina iedziļināties un rast kopīgu ceļu ar Andreja Eglīša mūža centieniem.
– Ar savu darbu sveicu un apbrīnoju Andreju Eglīti, – klātesošos uzrunāja Indulis Ranka. – Pateicos Ļaudonas jaunatnei par sagatavoto uzrunu – jaunieši ir pētījuši dzejnieka atstātajās vārsmās. Dzīvā dabā tās diemžēl izklausījās nedaudz par klusu. Būtu gribējis, lai balsis lido pāri kapsētas vaļņiem, aptver visu Latviju, jo klupšanas akmeņiem mēs vairs nedrīkstam kāpt pāri, mums jāpagriežas un jāiet no tiem projām.
Atzīstot, ka jaunatnei balsis ir pasīkas, tēlnieks norādīja, ka vēl līdz šai dienai viņš nejūt arī mūsu tautas spēku. „Tā sāk briest, tas taisnība, bet nedaudz par maz vēl. Gribētu, lai mēs visi runātu kareivīgāk, ne velti es akmenī kalu dzejas zobenu baltās liesmās un dvēselīti sarkanā akmenī. Tas domāts kā norādījums, ka mums vajag to asumu, vajag savas balsis celt pāri. Te ir mūsu zeme, mūsu milzu dzejnieks, un mēs paši esam lieli un vareni. Gandrīz kā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Mežaparka estrādē gribu teikt – mēs esam stipri! Mēs patiešām esam stipri, tāpēc gaidu jūsu izaugsmi!"
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 23.10.2007.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto