31. janvārī Madonā, Grāmatu draugu biedrības rosināta, notika Baltā stunda kopā ar rakstnieci Ilzi Indrāni.
Tā kā apgāda „Zvaigzne ABC" sērijā „Lasītprieks" iznākusi rakstnieces Ilzes Indrānes grāmata „Baltā stunda", kur apkopoti stāsti bērniem, sarīkojumā līdzās pieaugušajiem piedalījās arī skolu, bērnudārzu un mazie mājas bērni.
Vispirms klātesošie noskatījās viencēlienu, kas Cesvaines un Lazdonas bērnu sniegumā tapis pēc Ilzes Indrānes stāsta „Mīlestībā dzīva" motīviem. Savukārt Praulienas pamatskolas 7. klases skolēni režisores Vijas Miškas vadībā bija iestudējuši uzvedumu, kas veidots pēc Ilzes Indrānes stāsta „Linu zieds" vadlīnijām.
Ikviens tika rosināts padomāt, kas viņam ir Baltā stunda, bet mikroklimata tālāko siltumu noteica rakstnieces Ilzes Indrānes teiktais.
– Es visu laiku turpinu rakstīt, tikvien ir, kā turos pie baltas lapas un turpinu, – aizdomājās Ilze Indrāne. – Un arī jūs, tāpat kā es, esat turpinātāji. Tā mēs ejam ķēdītē cits aiz cita un turpinām laikmetu, mūžu, mākslas tikumu, un nepieļaujam vārgāko posmu izkrišanu, jo ķēdes stiprums atkarīgs no visiem tās posmiem. Kādreiz minēju – ja dzīvošu nākamo mūžu, atkal būšu skolotāja, darīšu tāpat, kā toreiz, kad ar bērniem gājām uz Vistiņleju un viņi paši radīja izrādi. Katrs radošs gars ir turpinātājs, un viņa darbošanās ir blakus stāvēšana Dievam, kas ir visa Radītājs.
Mana jaunā grāmata „Baltā stunda" ir pasaka radītājiem, tā rakstīta māksliniekiem, līdzīgiem jums, kas trīs dienās pratāt izveidot izrādi. Priecājos, ka ir izdevies noturēties pie baltās lapas un uzrakstīt šo grāmatu. Tai vajadzēja iznākt Ziemassvētkos – ļoti jau gribējās aizsūtīt sveicienus ar grāmatu, uz kuras vāka ir eglīte un bērns, jo kas tad vēl ir mūžīgāks par bērnu un zaļu eglīti? Šoreiz tā neizdevās – arī mūs skar pasaules raibumi, ar baltu vien nodzīvot nevaram. Grāmata palika nenodrukāta izdevniecībā, kaut man pašai uz Ziemassvētkiem to atsūtīja.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 07.02.2009.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto