Baltie loki Madonas parkā
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

Artura Vanaga piemiņai

Redakcija

Autors • 14.05.2008.

Artura Vanaga piemiņai
Burtu lielums

Maijā, kad Mētrienas mežmalas un birzis pieskandināja putnu dziesmas, tautas namā pulcējās tuvi un tāli viesi, pašmāju ļaudis, lai godinātu novadnieku, Nacionālās operas solistu Arturu Vanagu 100. jubilejā

„Trīsdesmito gadu vidū Rīgas radiovilnī ieskanējās jauna, silta balss – dziedāja tikko dziedoņa gaitas sākušais tenors Arturs Vanags. Bet vai tikko sākušais? Vai šīs gaitas īstenībā nebija jau sākušās agrumagrā bērnībā, kad, ganu gaitās ejot, Mētrienas zemnieka dēlam allaž līdzās bijusi arī dziesma, no vecākiem, lieliem dziesmu un mūzikas mīļotājiem, mantota. Pēc Madonas vidusskolas beigšanas viņa ceļi ved nevis uz Konservatoriju, bet gan uz Universitāti. Taču galvaspilsētā mūzikas vilinājums ņem virsroku. Drīz vien Arturs Vanags kļūst par rosīgu studentu kora dziedātāju un 1933. gadā, izturējis lielu konkursu, arī par Operas kora mākslinieku. Viņš zina, ka ar labu balsi vien ir par maz, nepieciešamas nopietnas studijas. Par savu pedagogu viņš izvēlas ievērojamo operdziedoni Rūdolfu Bērziņu. Lai gan Operā solistu sastāvs ir it spēcīgs, jaunas, labas balsis allaž tiek gaidītas, un tā pienāk reize arī Artura Vanaga pirmajām solo dziesmām un tad arī galvenajām – Vladimirs Borodina „Kņazā Igorā", Tamino Mocarta „Burvju flautā" meistardiriģenta Leo Bleha vadībā, Alfredo Verdi „Traviatā", grāfs Almaviva Rosini „Seviljas bārddzinī".

Būdams Operas solists vairāk nekā divdesmit piecus gadus, mākslinieks atveidoja pāri par piecdesmit dažādu varoņu. Savukārt, radio un televīzijā sniegto koncertu skaits pārsniedz sešus simtus. Vairāk nekā astoņsimt reižu viņš uzstājies dažādos koncertos mūsu republikā," tā ar mākslinieka dzīvi un daiļradi iepazīstināja Maruta Oša.

Arturs Vanags dzimis 1908. gada 24. aprīlī Mētrienas pagasta „Saltupos". „Mūsu vecāku mājas atradās skaistā vietā, meža – tuvējo māju iedzīvotāju vidū saukta par siliņu – ielokā," atcerējās Artura Vanaga meita Māra. „Reiz mūs tētis atveda uz šejieni. Tad māju pašu vairs nebija… Mēs gājām caur siliņu, priecājāmies par jauko dabas skaistumu. Tāda bija mana pirmā tikšanās ar Mētrienu."

Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 15.05.2008.

Autore: SOLVITA STULPIŅA
„Mētrienas Dzīves" redaktore

SOLVITAS STULPIŅAS foto 


Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px