„Es uzaugu mežā. Tur es ganīju, dziedāju, ogoju, medīju un meditēju. Neatkarīgi no piederības, es tos saucu par saviem mežiem, jo es tur pavadīju visvairāk laika, un es tos mīlēju visvairāk kā neviens cits – tāpēc tie bija mani meži," pirms 40 gadiem izdevumā „Šalkone Trimdā" rakstīja ASV dzīvojošais Jūlijs Purviņš.
Latvijas Meža dienu 80. jubilejas gadā stāsts par divām ar mežu saistītām dzīvēm jāsāk ar krietni senāku atkāpi – pirms vairāk nekā simts gadiem Ļaudonas Greizkalnos dzīvoja muižas mežsargs Jānis Purviņš ar sievu Ievu (dz. Spricis) un bērniem: Pēteri, Jūliju, Jāni un Mariju.
Pēteris Purviņš (1895-1966) bija vecākais dēls ģimenē, Pirmā pasaules kara laikā viņš dienēja armijā, pēc tam studēja Vitlugas (Krievija) augstākajā meža tehnikumā, ko beidza 1922. gadā. Krievijā Pēteris Purviņš apprecējās ar krievu un franču valodas skolotāju Velentīnu Čirkinu. Kad pirmajai meitai Emīlijai bija nepilns gadiņš, ģimene atgriezās Latvijā. Pēteris Purviņš darba gaitas sāka Varakļānos, kur 1928. gadā aizsāka Meža dienu organizēšanu.
Nākamā darba vieta P. Purviņam kā mežziņa palīgam un mežzinim bija Barkavā, arī te viņa vadībā notika Meža dienas. Barkavā ierīkoja arī jaunu – Muižas – kapsētu. Pētera Purviņa meita Emīlija Urča atceras, ka kapsētu iesvētījis priesteris Jānis Eniņš, un pirmais šajā kapsētā apglabāts viņas vectēvs Jānis Purviņš (1852-1940). Pirms 1941. gada izsūtīšanas Pēteris Purviņš ar ģimeni devās projām no Barkavas, un tālākie dzīves un darba gadi pagāja Smiltenes un Aknīstes pusē, gan nebaudot padomju varas uzticību. Pēc aiziešanas pensijā līdz pat mūža beigām P. Purviņš dzīvoja Ventspilī.
Jūlijs Purviņš (1904-2000) beidza Ļaudonas pamatskolu un 1924. gadā – Madonas vidusskolu. Viņa vidusskolas gadu atmiņas publicētas trimdā izdotajā grāmatā „Madonas ģimnāzija" (1990). Pēc dažādiem veselības sarežģījumiem 1935. gadā Jūlijs pabeidza Latvijas Universitāti ar inženiera mežkopja grādu, strādāja par mežzini Vecumniekos, skolas priekšnieka palīgu Viļakas un Lubānas mežsaimniecības skolās. Otrā pasaules kara laikā bēgļu gaitās nokļuva Vācijā un 1949. gadā izceļoja uz ASV, kur pavadīja turpmākos mūža gadus.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 11.03.2008.
Autore: LAIMDOTA IVANOVA
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja
galvenā speciāliste
Foto no E. URČAS ģimenes arhīva